POLITIKA.LV
English
RSS
Vēstkopa
TēmasPar portāluKopienaBlogiAudio un videoZiedot
Meklēt
tēmas
Vēlēšanas 2010
Vide un ilgtspēja
Politikas kvalitāte
Mediju kritika
Cilvēktiesības
Tiesiska valsts un korupcija
Starptautiskā politika
Sabiedrības integrācija
Raksti
Pētījumi
Recenzijas
Prese
Politikas dokumenti
Tiesību aktu projekti
Citi resursi
Notikumi
Runas
Saites
Pilsoniskā sabiedrība
Izglītība un nodarbinātība
Fwd: Eiropa
visas tēmas
Burtu lielums:

Integrācijas krājkasīte [3]

Harmoniskas, patiesi tolerantas sabiedrības veidošanā būtiska loma atvēlama arī tā saucamajai "krieviski runājošai" inteliģencei, kuras potenciāls aktuālajos sabiedriskajos procesos šobrīd izmantots pasīvi.
Ramona Umblija, Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja
Nauda
Nauda ir. Tagad ir krājkasīte
Foto - © AFI

Līdz ar brīdi, kad, atbilstoši likumam, sācis darboties Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), viens no pirmajiem un būtiskākajiem uzdevumiem - definēt katras valsts institūcijas pienākumus un atbildību valsts Sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai. Šajā darbā iesaistīta gan Sabiedrības integrācijas padome, gan Tieslietu ministrija kā programmas izpildi koordinējošā atbildīgā institūcija, gan SIF. Fonds ir tikai viena no institūcijām, kas nodarbojas ar Latvijas sabiedrības integrācijas procesu veicināšanu, jo par programmas izpildi jāgādā visām nozaru ministrijām, procesā jābūt iesaistītām pašvaldībām. Fonda galvenie uzdevumi ir:

  • piesaistīt budžeta un ārpusbudžeta (tajā skaitā - ārvalstu donoru) līdzekļus,
  • nodrošināt piešķirto līdzekļu mērķtiecīgu, efektīvu un "caurspīdīgu" izlietojumu konkrētu projektu realizācijai visā Latvijas teritorijā.

Par SIF līdzekļiem īstenotu projektu rezultātiem vēl runāt pāragri, taču ceru, ka tie būs konkrēti, sabiedriski nozīmīgi (šis nozīmīgums var būt ne tikai valsts līmenī, bet arī pašvaldības ietvaros) un kalpos kā piemērs un mudinājums integrācijas procesu veicinošu projektu izstrādei.

Runājot par problēmām, domāju, ka SIF kā ikvienai jaunai institūcijai ir jāatrod sava vieta un partneri, jāizstrādā savi darbības principi, jāatrod savs tēls un stāja. Taču Latvijas valstiskās dzīves telpas ārkārtīgā politizācija šos centienus var sarežģīt.

Institūcija, kas šobrīd mērķtiecīgi un konsekventi realizē vienu no sabiedrības integrācijas jomām - pilsonisko līdzdalību - ir Naturalizācijas pārvalde. Taču atvērtas, demokrātiskas sabiedrības izveidi nosaka gan sociālā un reģionālā līdzsvarotība, gan - un tas ir viens no pašiem būtiskākajiem aspektiem - pilnveidota izglītības sistēma, kas nodrošina valsts iedzīvotājiem kvalitatīvas valsts valodas zināšanas, kopīgu vērtību sistēmas apguvi, un tajā pašā laikā veicina Latviju kā multikulturālas pilsoniskas sabiedrības valsti.

Šādas harmoniskas, patiesi tolerantas sabiedrības veidošanā būtiska loma atvēlama arī tā saucamajai "krieviski runājošai" inteliģencei, kuras intelektuālais un garīgais potenciāls šobrīd aktuālajos sabiedriskajos procesos izmantots pasīvi.

Par šiem un līdzīgiem jautājumiem, par integrācijas procesa pastāvīgu monitoringu (jeb uzraudzīšanu) un analīzi Latvijā būtu jārūpējas SIF. Uzskatu, ka viens no būtiskākajiem tā uzdevumiem - sniegt sabiedrībai vispusīgu, neatkarīgu ieskatu par integrācijas procesiem valstī, apkopot un analizēt informāciju par dažādu institūciju veikumu, lai Latvijas valdība, nozaru ministrijas un pašvaldības, plānojot savu darbu un budžetu, apzināti un programmatiski tajos paredzētu finansējumu sabiedrības integrāciju veicinošai darbībai.

Publicēts portālā 2001. gada 5. decembrī
Saistītie raksti

Sabiedrības integrācijas fonda likums

Par mums|Kontakti|Ziedo politikai.lv|Atbalstītāji|Autortiesības|Reklāma|FAQ
RSS
© Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Redakcija: ;
Portālā publicēto darbu autoru viedokļi var atšķirties no politika.lv redakcijas un PROVIDUS viedokļa. Par publikāciju saturu ir atbildīgi autori.