POLITIKA.LV
English
RSS
Vēstkopa
TēmasPar portāluKopienaBlogiAudio un videoZiedot
Meklēt
tēmas
Vēlēšanas 2010
Vide un ilgtspēja
Politikas kvalitāte
Mediju kritika
Cilvēktiesības
Tiesiska valsts un korupcija
Starptautiskā politika
Sabiedrības integrācija
Pilsoniskā sabiedrība
Izglītība un nodarbinātība
Fwd: Eiropa
Politikas process
Raksti
Pētījumi
Recenzijas
Prese
Politikas dokumenti
Tiesību aktu projekti
Vēlētāju parlaments
Citi resursi
Notikumi
Runas
Saites
visas tēmas
Burtu lielums:

Jura Rozenvalda viedoklis

Diskusijā “Politikas kvalitātes uzlabošanas iespējas" 2003. gada 4.decembrī
Ph.D. Juris Rozenvalds , LU profesors, Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs

Šis pasākums ir organizēts īstajā laikā un liecina par spilgti izteiktu administratīvo intuīciju. Latvijas universitāte šobrīd ir jūtamā transformācijas procesā – LU Senāts ir nolēmis pāriet uz trīs gadu bakalauru programmu. Tas nenozīmē mehānisku programmas saīsināšanu. Runa iet par tās pilnīgu pārstrukturāciju. Iezīmējas tendence virzīties uz piecu gadu augstāko izglītību.

Akadēmiskā vide politikas zinātnes jomā tikai veidojas, šai jomai Latvijā ir tikai 10 gadu vēsture;

Augstskolām ir svarīgi precīzi zināt, kas tieši valsts pārvaldei ir nepieciešams, kādas konkrēti ir problēmas, tēmas, kas interesē;

Ir atbalstāma ideja par konkrētu institūciju, kas koordinē sadarbību un veido valsts pasūtījumu. Iespējams tā varētu būt Valsts kanceleja, jo tās analītiskā kapacitāte ir lielāka. Šāda institūcija varētu palīdzēt sadarboties ar visām ministrijām, nevis tikai ar atsevišķām, tām, kurās strādā mūsu beidzēji.

Lai praktizētu gadījumu analīzi jeb “case studies”, vajadzīgi reālu problēmu, situāciju, politiku piedāvājumi – vajadzīga pretimnākšana no valsts pārvaldes puses;

Augstskolu mācību programmās bakalaura studiju līmenī būtu iekļaujama politikas analīze un maģistra studiju līmenī – politikas izvērtēšana, saistīta ar reālas dzīves piemēriem.

Uzsākot praktisku sadarbību ar augstskolām valsts pārvaldei ir jārēķinās ar papildus darba slodzi, tai jābūt gatavai, ka ne nu gluži “nāks studentu pūļi”, bet tomēr atsevišķi studenti;

Jau šobrīd saviem spēkiem Sociālo zinātņu fakultāte veido zinātnisko institūtu, jo uzskata, ka pietiek ieguldīt līdzekļus dzelžos un sienās, ir jāstrādā pie zinātnes attīstības.

Politikas analīzes jomā būtu drīzāk jāveido kursu moduļi, nevis speciāla bakalaura vai maģistra programma politikas analīzes jomā; šādus moduļus varētu piedāvāt arī citu studiju jomu, ne tikai politikas zinātņu, studentiem. Šos kursus varētu gatavot arī sadarbībā ar citām augstskolām.

Valsts pārvalde varētu apsvērt valsts pasūtījumu doktorantūras programmai, kuras ietvaros doktorandiem būtu 2 vadītāji –ārzemēs un pašmāju. Tā būtu arī reāla iespēja mērķtiecīgi ieguldīt zinātnes attīstībai paredzēto naudu.

 

Publicēts portālā 2003. gada 9. decembrī
Ārējie resursi
Diskusijā “Politikas kvalitātes uzlabošanas iespējas"
Par mums|Kontakti|Ziedo politikai.lv|Atbalstītāji|Autortiesības|Reklāma|FAQ
RSS
© Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Redakcija: ;
Portālā publicēto darbu autoru viedokļi var atšķirties no politika.lv redakcijas un PROVIDUS viedokļa. Par publikāciju saturu ir atbildīgi autori.