Slēptās reklāmas monitorings presē

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Pētījums veikts sabiedrības par atklātību "Delna" un Sorosa fonda Latvija īstenotajā projektā "Atklātība politisko partiju finansēšanā"

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības uzticēšanos masu medijiem un to, ka prese ir būtisks informācijas avots pilsoņiem viņu politisko lēmumu pieņemšanā, pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai drukātajos medijos pirms vēlēšanām parādās materiāli, kas varētu tikt klasificēti kā slēptā politiskā reklāma, un sagatavoties apjomīgākam monitoringam pirms 8.Saeimas vēlēšanām.

No 2001.gada 10.februāra līdz 10.martam tika analizēti divpadsmit populārākie nacionālās un reģionālās preses izdevumi latviešu un krievu valodā - Lauku Avīze, Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze, Rīgas Balss, Panorama Latvii un Čas, kā arī Liesma, Rēzeknes Vēstis, Million, Zemgales Ziņas, Kurzemes Vārds un Ventas Balss.

Par galvenajām pazīmēm, kas signalizē par slēpto reklāmu presē (izņemot redakciju komentārus), tika atzītas šīs:

• Materiāla vienpusība vai nekritiskums (piemēram, ziņu materiālā trūkst būtiskas informācijas vai iesaistītas puses viedokļa, kritiskas attieksmes pret avotiem; intervijā tiek uzdoti tikai patīkami vai tikai nepatīkami jautājumi u.c. kritēriji).
• Materiāls parādās bez cita 'acīmredzama' iemesla, kā vien saraksta vai politiķa popularizēšana vai nomelnošana (medijā bieži pozitīvā vai negatīvā kontekstā parādās noteiktas partijas vai politiķi; parādās informācija par politiķa sadzīvi u.c. darbībām, kas nav saistītas ar politiku u.c. kritēriji).

Pētījumā konstatētas 232 publikācijas, kas vieš aizdomas par slēptu politisko reklāmu pirms pašvaldību vēlēšanām. Pētījumā atklājās piecas biežāk sastopamās problēmas - kandidātu vai sarakstu reklamēšana, kas nav apzīmēta kā politiskā reklāma (55 gadījumi); informatīvi materiāli, kas nodrošina pozitīvu publicitāti kandidātiem vai nomelno tos (47); pozitīvas intervijas (33); vienpusīgums informatīvajos materiālos (24); ar politiku nesaistīta pozitīva publicitāte kandidātam (22). Visbiežāk pārkāpumi konstatēti krievu presē (62% no kopskaita), bet vietējos laikrakstos publicēti 24% aizdomīgo rakstu.