Raksti

Iespējams, Dombrovska valdības lielākā kļūda ir pats tās pastāvēšanas fakts. Ir iegūta pārliecība, ka krīzes pārvarēšanas vārdā partija ir darījusi visu iespējamo, taču tas ļauj koalīcijas partneriem izvairīties no atbildības par „treknajos gados” sastrādāto. 

E-pārvaldes jautājumus valsts redz kā iespēju dabūt ES naudas un sadalīt konsultantu un izstrādes kompānijām. Turklāt valsts pārvalde baidās no reālām iespējām, kuras paver e-pārvaldes un e-demokrātijas principu ieviešana.  

Latvijas iedzīvotājs, protams, zina, ka „kaut kur tur” ir valstis, kas dzīvo sliktāk. Viņš nesaprot mērogus. Līdz ar to spogulim vajadzētu skaidri parādīt, cik liela un nabadzīga ir pārējā pasaule.

Tas patiesi būtu milzīgs solis uz priekšu, ja politisko lēmumu pieņēmēji spētu vienoties un mēģinātu visā nopietnībā saskatīt, kā rīcībpolitika atspoguļojas cilvēku pašsajūtā, pašnovērtējumā, viņu vēlmē dzīvot un veidot savu nākotni Latvijā.

Ja nākamo piecu gadu laikā ES valstu sniegtā palīdzība attīstības sadarbības jomā būs palielinājusies un ja tā būs savlaicīgāka, saskaņotāka un efektīvāka, tad varēs secināt, ka Andrim Piebalgam panākumi ir bijuši.

Valsti vēlamies, taču lietot neprotam. Un cilvēks var, dziļi apvainojies uz to, ka citi un pats neprot valsti lietot, aizbraukt no tās, dot saviem bērniem jaunās mītnes zemes pilsonību, tomēr palikt latviešu nacionālists.

Gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Centrālā banka visai atzinīgi novērtējušas Igaunijas aktivitātes cīņā ar krīzi. Kaut gan vietējie eksperti tās nosaukuši par šoka terapiju. 

Nodokļu maksātājiem ir jāsaprot, ka valsts nav veikals, kur par nodokļu naudu katrs atsevišķi nopērk sev nepieciešamo. Valstij savukārt jāgarantē, ka nodokļu nauda tiek lietota lietderīgi visas sabiedrības labā, it sevišķi — ja nodokļi tiek celti. 

Gribētos, lai valdības diskusijās ar sociālajiem partneriem un sabiedrību tiktu veidots skaidrāks priekšstats par ilgtermiņa mērķiem nodokļu politikas jomā.

Pašreizējā likuma nepilnībā ir vesela virkne citu nepilnību, kas var eksplodēt nākamajā vēlēšanu kampaņā. Neskatoties uz to, ka politiķiem tās ir labi zināmas, likumu korekciju izstrādē nākamā gada kampaņai vēl nav sākta.  

Iespēja pieņemt nepareizu lēmumu un pašiem sevi sodīt ilgtermiņā ir daudz vērtīgāka nekā paļaušanās uz mācītiem cilvēkiem, kuri tautas vietā visu pareizi izlems.

Bezpersoniska valdība, bezpersoniskas ministrijas, bezpersoniska Saeima kontaktu ar pilsoņiem spēs nodrošināt krietni sliktāk nekā tvītojoša, konkrēta persona, kas nebaidās runāt ar cilvēkiem.  

18. novembra akta galvenais saturs nebija nedz „Latviju – latviešiem!”, nedz „visu zemju proletārieši, savienojieties!”. Tā galvenais saturs bija pati brīvā Latvijas valsts, kurā atšķirīgi cilvēki paši brīvi lemtu par savām kopīgām lietām.

Latvijas rīcība, samazinot pensijas un pabalstus, nav vērtējama no Eiropas Savienības tiesību viedokļa. Jautājums par pensiju un pabalstu apmēru ir pašas dalībvalsts kompetencē.

Attieksme un uzskati, kas šobrīd sabiedrībā veidojas pret starptautiskajiem aizdevējiem, neveicina dialogu un nekādi nepalīdz valstij atlabt.