Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Projekts

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; LV, 2003, 101.nr. ) šādus grozījumus:

1. Papildināt 6.panta ceturto daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) summām, kas ziedotas sabiedriskā labuma organizācijām un budžeta iestādēm saskaņā ar šā likuma 6.5 pantu.”

2. Papildināt likumu ar 6.5 pantu šādā redakcijā:

“6.5 pants. Īpaši noteikumi apliekamā ienākuma samazināšanai par ziedotajām summām

(1) Nodokļa maksātājs saskaņā ar šā panta noteikumiem divkāršā apmērā samazina apliekamo ienākumu par summām, kas ziedotas budžeta iestādēm un Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (turpmāk - sabiedriskā labuma organizācija).

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un apstiprina formu, kādā budžeta iestāde sniedz pārskatus par ziedotājiem, to ziedotajām summām un ziedojumu izlietojumu.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu veiktais apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma pēc pārējo likuma 6.pantā paredzēto apliekamā ienākuma korekciju veikšanas.

(4) Par ziedojumu šā panta izpratnē uzskatāma manta vai finansiālie līdzekļi, kurus nodokļa maksātājs bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai. Nodotā manta vai finansiālie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, par kādu budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

(5) Apliekamais ienākums nav samazināms par ziedojuma summām atbilstoši šā panta pirmajai daļai, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma izlietojuma mērķī ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šī darbinieka ģimenes loceklis.

(6) Šo pantu nepiemēro nodokļa maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.”

3. Izteikt likuma 15.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” un citiem Latvijas Republikas likumiem piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16.pantā noteiktās atlaides piemērošanas.”

4. Izslēgt likuma 20.pantu.

5. Izslēgt likuma 23.panta pirmajā daļā un 1.1daļas 1.punktā vārdu un skaitli “un 20.”.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50.punktu šādā redakcijā:

“44. 6.5 pants stājas spēkā vienlaikus ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma spēkā stāšanos.

45. Līdz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma spēkā stāšanās brīdim 6.panta ceturtās daļas 11.punktā noteikto apliekamā ienākuma samazināšanu veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nodokļa maksātājs saskaņā ar šā pārejās noteikumu punkta noteikumiem divkāršā apmērā samazina apliekamo ienākumu par summām, kas ziedotas budžeta iestādēm un Latvijā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu;

2) Ministru kabinets nosaka atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu, izsniegšanas un atsaukšanas kārtību, derīguma termiņu un iesniedzamos dokumentus, kā arī apstiprina formu, kādā sniedzams pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un ziedojumu izlietojumu;

3) saskaņā ar šā pārejas noteikumu punkta 1.apakšpunktu veiktais apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma pēc pārējo likuma 6.pantā paredzēto korekciju veikšanas;

4) par ziedojumu šā pārejas noteikumu punkta izpratnē uzskatāma manta vai finansiālie līdzekļi, kurus nodokļa maksātājs bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod budžeta iestādēm un Latvijā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām to statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai. Minētajām iestādēm, organizācijām un fondiem nodotā manta vai finansiālie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā šīm iestādēm, organizācijām un fondiem ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs;

5) apliekamais ienākums nav samazināms par ziedojuma summām atbilstoši šā pārejas noteikumu punkta 1.apakšpunktam, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma izlietojuma mērķī ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šī darbinieka ģimenes loceklis;

6) šo pārejas noteikumu punktu nepiemēro nodokļa maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

46. Piemērojot pārejas noteikumu 45.punktu, ir spēkā saskaņā ar likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

47. Līdz taksācijas perioda beigām, kurā spēkā stājas likuma 6.5 pants, ir derīgas šajā taksācijas periodā saskaņā ar pārejas noteikumu 45.punkta 2.apakšpunktā noteikto kārtību izsniegtās atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu.

48. Grozījumi likuma 23.panta pirmajā daļā un 1.1daļas 1.punktā tiek piemēroti ar nākamo taksācijas periodu, pēc likuma 6.5 panta spēkā stāšanās.

49. Par ziedojumiem, kurus budžeta iestādes un Latvijā reģistrētas sabiedriskās kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, reliģiskās organizācijas saņēmušas līdz 2003.gada 31.decembrim, ziedotājiem saņemot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar šā likuma 20.panta redakciju, kas ir spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi attiecībā uz šī panta izslēgšanu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.martam jāsniedz publisks pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu summu izlietojumu taksācijas gadā.

50. Likuma 6.5 pantā un pārejas noteikumu 45.punkta 1.apakšpunktā minētajām organizācijām, budžeta iestādēm un fondiem ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.martam jāsniedz pārskats par ziedotājiem un to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu summu izlietojumu taksācijas gadā, kurā spēkā stājās likuma 6.5 pants.”

Likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri. 

A. Kaļāne  7095491,

Likumprojekta
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” anotācija  

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pants nosaka, ka ziedotājiem ir tiesības samazināt aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, kā arī par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam. Kopējā nodokļa atlaide ziedotājiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no uzņēmuma ienākuma nodokļa kopējās summas. Šobrīd, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par veiktajiem ziedojumiem pilnā apmērā, 85% vai 90% no ziedojuma summas tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem un tikai 15% vai 10% no uzņēmuma līdzekļiem. Tādējādi situācijā, kad uzņēmuma ienākuma nodokļa likme tiek samazināta līdz 15% un nodokļa slogs visiem uzņēmējiem samazināts, ir jāpārskata uzņēmuma ienākuma nodokļa bāze un piemērotās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Saskaņā ar šo normu 2001.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums bija 8,2 miljoni latu, turklāt ziedojumu apmēram līdz 2002.gadam bija tendence palielināties. Vienlaicīgi ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanos, kuras rezultātā paredzams budžeta ieņēmumu samazinājums, sagaidāmais uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums, piemērojot likuma 20.pantā noteiktos atvieglojumus par 2002.gadā  veiktajiem ziedojumiem, ir ievērojams. 2003.gada budžeta ieņēmumi atlaides piemērošanas rezultātā samazinās aptuveni par 6,6 miljoni latu. 2002.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide tika piemērota 1803 uzņēmumiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem aizstāt ar uzņēmuma ienākuma nodokļa apliekamā ienākuma samazināšanu. Likumprojekts paredz likuma 20.pantu, kas nosaka uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem, aizstāt ar jaunu 6.5pantu, kas paredz ziedotāju apliekamā ienākuma samazināšanu par ziedoto summu divkāršā apmērā. Paredzēts, ka nodokļa maksātājs, apliekamo ienākumu varēs samazināt divkāršas ziedotās summas apmērā, ja ziedots budžeta iestādēm un Latvijā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām (pēc Sabiedriskā labuma organizāciju likuma spēkā stāšanās - sabiedriskā labuma organizācijām), kurām ir piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem piemērojot nodokļa atvieglojumus. Paredzēts, ka apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20% no koriģētā apliekamā ienākuma. Likumprojekts paredz arī attiecīgu apliekamā ienākuma korekciju (grozījumi 6.pantā). Lai veicinātu labdarību, kultūru, izglītību un citas sabiedrībai svarīgas jomas, projektā paredzēts līdzīgs nodokļu atvieglojumu mehānisms, kāds tas tiek izmantots Eiropas savienības valstīs un citās attīstītajās valstīs, kur ienākuma nodokļa atvieglojums tiek piemērots, samazinot apliekamo ienākumu par ziedoto summu. Likumprojekta rezultātā izmainīsies valsts un uzņēmēju ieguldījuma daļu attiecība ziedotajās summās, palielinot uzņēmēju ieguldījumu daļu.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts var radīt risku sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības un reliģiskajām organizācijām saņemt mazāku finansiālo atbalstu ziedojumu veidā, tomēr, lai to kompensētu, attiecīgo ministriju uzdevums ir valsts politikas un attīstības stratēģijas izstrāde, kā arī budžeta līdzekļu pieprasījuma sagatavošana un sadale atbilstošām prioritātēm. Veicot finansējuma pieprasījumu un sadali, jāvadās no definētajām prioritātēm un jānovirza līdzekļi valstiski svarīgāko sektoru attīstībā. Tādējādi, tiešā veidā finansējot zinātnes sporta un kultūras pasākumus, tiks nodrošināta budžetā paredzēto ieņēmumu izmantošana valstiski definētas stratēģijas īstenošanai konkrētajā sfērā. Pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas par 2001.gadā saņemto ziedojumu sadalījumu pa konkrētām sfērām starp sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām  bija šāds: Sporta organizācijām 40%, labdarības organizācijām 13%, kultūras organizācijām 10%, izglītības organizācijām 7%, sociālās palīdzības un rehabilitācijas organizācijām 6%, veselības aizsardzības organizācijām 3% dabas aizsardzības organizācijām 1%, Reliģiskajām organizācijām 16% un citām organizācijām 3%. Jāatzīmē tomēr, ka sakarā ar to, ka grūti nodalīt organizācijas darbību vienā sfērā, tās ir savstarpēji saistītas un to darbības sfēra pārklājas, sociālo seku izvērtējums konkrētajā sfērā nav precīzi nosakāms. Samazinoties uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei, paredzama straujāka uzņēmējdarbības attīstība, attiecīgi peļņas pieaugums, kas palielinās uzņēmumu iespēju ziedot. Ņemot vērā, ka ziedotājiem joprojām tiks piemēroti nodokļa atvieglojumi, var uzskatīt, ka šie faktori savstarpēji līdzsvarosies un kopējais sabiedriskām organizācijām sniegtais finansiālais atbalsts būtiski nemainīsies.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav nepieciešams izdot jaunus normatīvos aktus, jo, piemērojot pārejas noteikumus, tiks piemēroti saskaņā ar likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi”, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Ir saņemti atzinumi no Nevalstisko organizāciju centra, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas un notikusi domu apmaiņa ar atklāto sabiedrisko fondu „Talsu novada fonds ”, tādējādi var uzskatīt, ka konsultācijas ir notikušas un nevalstisko organizāciju viedoklis ir zināms.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Ņemts vērā Nevalstisko organizāciju centra ieteikums sasakņot minēto likumprojektu ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Nav ņemts vērā atklātā sabiedriskā fonda „Talsu novada fonds” ierosinājums veikt sabiedrisko apspriešanu.  Nav ņemts vērā  Latvijas Darba devēju konfederācija iebildums par likumprojekta tālāku virzību, ja nav veikts esošās ziedojumu atlaižu sistēmas sociālo ieguvumu izvērtējums un tā salīdzināšana ar likumprojektā piedāvāto. Ņemts vērā Latvijas Komercbanku asociācijas iebildums, precizējot apliekamo ienākumu, kuram piemēro samazinājumu, kā arī izslēgts likumprojekta 7. punkts par soda sankcijām.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Par nodokļu stimulu piemērošanu ziedotājiem vairākkārt OECD rīkotajos semināros ir notikušas diskusijas, kuru laikā OECD nodokļu politikas eksperti ir norādījuši, ka Latvijā ziedotājiem nodokļu atlaides veidā tiek piemērots pārāk liels nodokļu stimuls.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Valsts sekretāres vietnieks	Juridiskā departamenta direktores vietniece	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Gaugers	G.Aizstrauta	M.Radeiko	A.Kaļāne

A.Kaļāne 7095491,