Raksti

Ir ļoti daudz veidu, kā jauni cilvēki var iesaistīties politiskajā dzīvē. Galvenais nav tas, kā tu iesaisties, bet gan tas, ka pēc iesaistīšanās tu centies izcelties starp pārējiem.   

Daudzi krievi Latvijā dzīvo ar pārliecību, ka viņu pārstāvji valsti pārvaldītu labāk par latviešiem. Varbūt tas nozīmē latviešu nacionālistisko partiju realizētās etnopolitikas beigu sākumu.   

Cilvēki, kas mēģināja pie Brīvības pieminekļa atzīmēt nacistiskās okupācijas gadadienu, notestēja sabiedrībai pieņemamo un nepieņemamo. Tas, ka tika testēts jau tādā līmenī, liecina, ka viss nav kārtībā ar vēstures interpretāciju sabiedrībā kopumā.  

Nav pietiekami zināt himnas vārdus, ir arī jāsaprot tās saturs. Tiem, kas vēlas Latvijas izzušanu no kartes, nedrīkst piešķirt šīs valsts pilsonību.

Vīrieši kļūst spēcīgi, tiek vaļā ne tikai no draiskulīguma, bet arī no radošā potenciāla un kļūst par “īstajiem,” krutajiem vīriešiem, kas aizņemti ar cīņu par savu statusu. Tas turpinās līdz brīdim, kad pienāk krīze, kas viņiem atņem pašapziņu.  

Ignorējot dzīvnieku tiesību jautājumus, mēs it kā vēlamies līdzināties trīs mērkaķu figūriņām — neko nedzirdu, neko neredzu, neko nesaku.

Brīvībai nevar sagatavoties. Tas tāpat kā stāties laulībā — ko tu vari sagatavoties, tas vienkārši ir nobriedis fakts, un mīlestība ņem virsroku. Un šī arī ir mīlestība — mīlestība uz brīvību.

Georga lentītes akcija ir precīzi izplānots politisks pasākums, kuru realizē Krievijas valdošā elite ar mērķi izcelt un saliedēt gan savas valsts pilsoņus, gan tautiešus ārzemēs. 

Zatlers varētu nākt klajā ar priekšlikumu Krievijas un Baltijas valstu vēsturniekiem kopā publicēt grāmatu par Otro pasaules karu Baltijā, iekļaujot tajā dažādus skatpunktus.  

Ekonomiskā spriedze ir pietiekami augsta, lai, sapulcinot pietiekami lielu skaitu cilvēku, aktivitātes varētu pavērsties citā virzienā. Tāpēc īpaši aktuāls ir jautājums, kas un kā uzrunās dusmīgos iedzīvotājus pirms parlamenta vēlēšanām.

Būt par cilvēku vārda pilnā nozīmē ir grūtāk nekā lielveikalā iepirkt preces, kas acumirklī garantē skaistus matus un prāta spēju uzlabošanos.

Valsti vēlamies, taču lietot neprotam. Un cilvēks var, dziļi apvainojies uz to, ka citi un pats neprot valsti lietot, aizbraukt no tās, dot saviem bērniem jaunās mītnes zemes pilsonību, tomēr palikt latviešu nacionālists.

Iespēja pieņemt nepareizu lēmumu un pašiem sevi sodīt ilgtermiņā ir daudz vērtīgāka nekā paļaušanās uz mācītiem cilvēkiem, kuri tautas vietā visu pareizi izlems.

18. novembra akta galvenais saturs nebija nedz „Latviju – latviešiem!”, nedz „visu zemju proletārieši, savienojieties!”. Tā galvenais saturs bija pati brīvā Latvijas valsts, kurā atšķirīgi cilvēki paši brīvi lemtu par savām kopīgām lietām.

Austrumvācijas robežu dabā sameklēt ir gandrīz neiespējami. Tomēr Vācijā aiz jaunās labklājības fasādes dzīvo sabiedrība, kurai politiski vēl labs ceļa gabals ejams.