I. nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1. pants. Preses brīvība Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi. Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta. Nav atļauta nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija. 2. pants. Prese un citi masu informācijas līdzekļi Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā - masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī televīzijas un radio raidījumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, programmas, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem. 3. pants. Tiesiskais statuss Masu informācijas līdzekļa dibinātājs vai izdevējs un redakcija var būt juridiskā persona. 4. pants. Masu informācijas līdzekļu darbība Masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā. Nodrošinot preses brīvības principa īstenošanu, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kuru saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, aizliegts politisku iemeslu dēļ atteikties pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus. 5. pants. Tiesības saņemt informāciju Masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām. 6. pants. Atteikšanās sniegt informāciju Valsts un sabiedrisko organizāciju amatpersonas var atteikties sniegt informāciju tikai tad, ja tā nav publicējama saskaņā ar šā likuma 7. pantu. 7. pants. Nepublicējamā informācija Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu. Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainības prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas. Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē. Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu. Aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas. Aizliegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas. Aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.06.2002.) II. nodaļa. Masu informācijas līdzekļu dibināšana
un to darbības izbeigšana 8. pants. Dibināšana Tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir Latvijas Republikas juridiskajām, kā arī rīcībspējīgām fiziskajām personām. Attiecības starp dibinātāju, izdevēju un redakciju regulē līgums. 9. pants. Reģistrācija Masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Pieteikums jāizskata un lēmums jāpieņem desmit dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šādas ziņas: 1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija, 2) masu informācijas līdzekļa nosaukums, 3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi, 4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu, 5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms, 6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese. Līdz ar reģistrācijas pieteikumu jāiesniedz dokuments par reģistrācijas nodevas nomaksu. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.)) 10. pants. Reģistrācijas atteikums Uzņēmumu reģistrs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja: 1) nav ievērotas šā likuma 4., 8., 9. pantā noteiktās prasības, 2) iesniegumā uzrādītas nepatiesas ziņas. Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu. Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā jāpaziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, norādot atteikšanas iemeslu. Šādu atteikumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.)) 11. pants. Darbības izbeigšana Masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas: 1) ja tā dibinātājs vai izdevējs un redakcija līgumā paredzētajos gadījumos izbeidz masu informācijas līdzekļa darbību, 2) ja masu informācijas līdzeklis viena gada laikā pēc reģistrācijas apliecības saņemšanas nav nācis klajā, 3) ja tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta 1. un 3. punktā paredzētajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa vadītājam vai tiesai trīs dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to jāpaziņo Uzņēmumu reģistram. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.)) 12. pants. Darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu Tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un finansu ministram. Tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas: 1) publicējis aicinājumu izmantot vardarbīgas vai kādas citas pretlikumīgas metodes, 2) publicējis aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem, 3) noteiktā termiņā un apmērā nav samaksājis Latvijas Republikas likumos paredzētos nodokļus un nepakļaujas valsts finansu iestāžu kontrolei, 4) publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu, valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu, 5) gada laikā atkārtoti izdarījis citus šā likuma noteikumu pārkāpumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.)) 13. pants. Darbības izbeigšanas kontrole Ja masu informācijas līdzekļa darbība tiek izbeigta ar tiesas nolēmumu, Uzņēmumu reģistrs var iecelt pilnvarotas personas, kurām uzdod realizēt pieņemtā nolēmuma izpildi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.)) III. nodaļa. Masu informācijas līdzekļu
darbības organizēšana 14. pants. Ražošanas un finansu darbība Masu informācijas līdzekļa ražošanas un finansu darbību regulē Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. 15. pants. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar citām juridiskajām un fiziskajām personām regulē Latvijas Republikas likumi, civiltiesiskie un darba līgumi. Civiltiesiskie līgumi nosaka: 1) redakcijas pienākumu publicēt dibinātāja vai izdevēja materiālus, 2) redakcijas darbības finansēšanu, 3) no masu informācijas līdzekļa gūto ienākumu (peļņas) sadali, 4) dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās saistības pienācīgu ražošanas, sociālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanā redakcijas darbiniekiem, 5) citas civiltiesiskās attiecības starp dibinātāju vai izdevēju un redakciju. 16. pants. Masu informācijas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors) Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzekļa redakcijas un citu tā struktūrvienību darbu atbilstoši savai kompetencei, kuru nosaka šis likums, citi normatīvie akti, kā arī ar dibinātāju vai izdevēju noslēgtie līgumi. Redaktors (galvenais redaktors) vada masu informācijas līdzekļa redakcijas darbu, pārstāv to attiecībās ar dibinātāju, izdevēju, citām juridiskajām vai fiziskajām personām. Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu. 17. pants. Autortiesību ievērošana Publicējamo un raidāmo materiālu izmantošanā masu informācijas līdzeklim jāievēro Latvijas Republikas likumi un starptautiskās autortiesību normas. 18. pants. Izlaidumdati Katrā preses izdevuma laidienā jādod šādas ziņas: 1) izdevuma nosaukums, sērijizdevumiem - sērijas, apakšsērijas nosaukums un kārtas numurs, 2) izdošanas vieta un gads, 3) ziņas par atkārtotu izdevumu (neperiodiskajiem izdevumiem), 4) izdevējs (iestāde, organizācija, pilsoņa vārds, uzvārds), 5) redaktors (vārds, uzvārds), redakcija, tās adrese, 6) tipogrāfija, tās adrese, pasūtījuma numurs, iespieduma veids (tehnika), 7) izdevuma tirāža, cena, apjoms (uzskaite iespiedloksnēs), 8) reģistrācijas apliecības numurs. 19. pants. Obligātie eksemplāri Preses izdevumu obligātos eksemplārus nosūta iestādēm un organizācijām Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā. 20. pants. Publicētās informācijas materiālu glabāšana Masu informācijas līdzekļu redakcijām ir pienākums trīs gadus pēc informācijas vai ziņas izplatīšanas dienas glabāt attiecīgos manuskriptus, televīzijas un radio raidījumu sagatavošanas un pārraidīšanas procesā radušos dokumentus. 21. pants. Nepatiesu ziņu atsaukšana Personas, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai. Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir jāiesniedz informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu publicēšanas (pārraidīšanas) dienas. Iesniegumā precīzi jānorāda patiesībai neatbilstošās ziņas, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums. Masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas nepatiesās ziņas. Strīdus gadījumā ieinteresētā persona vai organizācija šo ziņu atsaukumu var pieprasīt tiesas ceļā. Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu atsaukt nepatiesās ziņas, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem. Masu informācijas līdzeklis var atteikties atsaukt izplatītās ziņas, ja faktus apstiprina tiesas spriedums. 22. pants. Informācijas avota noslēpums Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša. Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2002.) IV. nodaļa. Žurnālists, tā tiesības un pienākumi 23. pants. Žurnālists Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs. 24. pants. Žurnālistu tiesības Žurnālistam ir tiesības: 1) vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota, 2) izplatīt ziņas, izņemot tās, kas nav izplatāmas saskaņā ar šā likuma 7. pantu, 3) atrasties sabiedriski nozīmīgu notikumu vietās un, ziņojot no tām, izmantot arī oficiālos sakaru kanālus, 4) atteikties no materiāla sagatavošanas un publicēšanas, ja tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem, 5) pirms publicēšanas svītrot savu parakstu zem materiāla, ja tā saturs rediģēšanas procesā ir sagrozīts. Realizējot šajā pantā minētās tiesības, žurnālistam, ja nepieciešams, jāuzrāda Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecība vai to izsniegta pilnvara. 25. pants. Žurnālista pienākumi Žurnālista pienākumi ir: 1) sniegt patiesu informāciju, 2) pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā autoru, 3) informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus, 4) atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu, 5) ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. 26. pants. Akreditācija Masu informācijas līdzekļi, saskaņojot to ar iestāžu, uzņēmumu un organizāciju institūcijām vai pilnvarotajām personām, var akreditēt tajās savus žurnālistus. Akreditētajam žurnālistam ir tiesības piedalīties akreditētājorganizācijas rīkotajās atklātajās sapulcēs un citos pasākumos, viņu apgādā ar stenogrammām, protokoliem un citiem dokumentiem šīs organizācijas noteiktajā kārtībā. Ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgos pārstāvjus Latvijas Republikā akreditē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Akreditētājorganizācija var pārtraukt žurnālista akreditāciju, ja viņš neievēro šā likuma 25. panta noteikumus. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var pārtraukt ārvalstu žurnālistu akreditāciju, ja viņi pārkāpj Latvijas Republikas likumus. V. nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu 27. pants. Atbildības pamati Par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu, nepatiesu, cilvēka godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu un valsts vai citu ar likumu aizsargājamu noslēpumu izpaušanu vainīgās personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Par masu informācijas līdzekļu izgatavošanu un izplatīšanu bez reģistrācijas vai pēc to darbības izbeigšanas vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. 28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai likumā noteiktajā kārtībā. 29. pants. Atbrīvošana no atbildības Masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur: 1) oficiāli valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti, politisko un sabiedrisko organizāciju paziņojumi, 2) oficiālo informācijas aģentūru ziņojumi, 3) amatpersonu publikācijas. VI. nodaļa. Starptautiskā sadarbība masu informācijas jomā 30. pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās Masu informācijas līdzekļu starptautisko sadarbību regulē līgumi un vienošanās, ko noslēgušas republikas augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas, masu informācijas līdzekļi, profesionālās žurnālistu organizācijas vai citas radošās savienības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām. Latvijas Republikas Augstākās
Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I. Daudišs Rīgā 1990.gada 20.decembris | 
