Raksti

Krievu skolu izlaiduma klašu audzēkņi pārstājuši baidīties no stāšanās augstskolās, kur mācības ir latviešu valodā, un tas viņiem ir pavēris jaunas iespējas darba tirgū.

Atziņa, ka Latvijas augstākā izglītība varētu būt eksporta prece, vairs nav oriģināla — tai piekrīt kā pozīcijas, tā opozīcijas partijas, valdība, privātās un valsts augstskolas. Un arvien biežāk publiskajā telpā tiek meklētas atbildes, kas jādara, lai šo rezultātu panāktu.

Nākamgad plāno slēgt virkni skolu. Vardarbības līmenis skolās tikai palielināsies, bet mēs, visticamāk, pat nenojautīsim, cik liels vai varbūt mazs tas ir.

Vairs nebūs svarīgi, vai lēmuma pieņēmējs centralizētajā eksāmenā matemātikā savulaik ir saņēmis desmit, septiņi vai pieci. Būtiski būs, vai šis cilvēks prot rēķināt, svērt un apjēgt, lai sekmētu iespējami labākā risinājuma atrašanu.   

Domāšana ir modeļu, paraugu veidošana, bet radošums ir spēja šos paraugus mainīt.

 Klausīties

Interešu izglītība var kalpot par veidu, kā celt skolēnu vērtējumu izglītībai un motivāciju mācīties. Bet var būt arī vēl viens veids, kā iedzīt naglu skolēna vēlmē mācīties.  

Augstākā izglītība no normālas tirgus konkurences bīstami pietuvinājusies utenim – tajā var atrast jebko, turklāt tikai pircējs pats atbildīgs par to, ko nopircis.  

Katrā skolā ir skolotāji, kas tā vietā, lai sūkstītos par pārblīvētām mācību programmām un grāmatām ar neloģiski izkārtotām tēmām, uzņemas atbildību un meklē savu ceļu mērķu sasniegšanai.  

Mākslinieki, domājot glābt kultūru un vērtības, iesaistās politikā un zaudē juteklisko saiti ar tautu.  

Jebkura vieta, kur māca juristus, nevar sagatavot augsta līmeņa policistus, jo viņiem ir jābūt zināšanām par ļoti specifiskām nozarēm.

Krievi draudzējas ar krieviem, latvieši — ar latviešiem, un tā rezultātā darbojas dažādi aizspriedumi par otru etnisko grupu.

Cilvēces tūkstošgadu vēsture un kultūra ir tie vislielākie un gudrākie skolotāji, kas var vienot tautas un valstis, nemaz jau nerunājot par etnolingvistiskajām grupām šodienas Latvijā.

Četri no pieciem latviešu skolēniem krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmi uz Latviju vērtē kā „negatīvu” vai „drīzāk negatīvu”.

Pašreizējā krīze, iespējams, uz īsu laiku pazeminās ES konkurētspēju. Viens no veidiem, kā izdzīvot, ir veicināt inovācijas un veidot jaunus mūsdienīgus produktus.

Problēmas ir saskatāmas nevis sabiedrības ‘prakticismā’, bet gan humanitāro zinātņu kā zinātnieku kopienu spējā saskatīt jaunas iespējas mainīgajā pasaulē un identificēt jaunus attīstības ceļus.