| Iespēju vairāk, ietekmes – mazāk? |
| Alda Ozola-Matule |
Normatīvo aktu prasības vai instrukcijas vēl pašas par sevi negarantē līdzdalību. Līdzdalības kultūra ir jāmācās abām pusēm – lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai, kas izsaka savu viedokli. |
| Publicēts portālā: 31.10.2006 |
 |
| “Rīcības”, nevis “smadzeņu” centrs (intervija ar Tomu Bentliju) |
| Lolita Čigāne |
| Katru nedēļu, ja ne pat dienu, kāds apšauba mūsu leģitimitāti. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, neatkarīgas, bezpartejiskas bezpeļņas organizācijas darbs pie kāda politikas jautājuma ļoti biedē cilvēkus, kam šajā jomā ir noteicoša loma. |
| Publicēts portālā: 25.10.2005 |
|
| Jāatradinās no vecākā brāļa pleca (intervija ar Kristianu de Fuluā) |
| Inta Lase |
| Es domāju, ka pilsoņiem ir iespēja sevi izpaust. Katrs ir lobists, tikai to ir jāapzinās. Cilvēkiem ir tikai sajūta, ka nav ietekmes, bet patiesībā tas tā nav. |
| Publicēts portālā: 27.09.2005 |
|
| Lobēšana un tās atklāšana parlamentā |
| Valts Kalniņš |
| Lobētāju reģistrs, nedaudz stingrākas atklātības prasības komisijām un deputātiem, kā arī parlamenta locekļu ētikas kodeksa pieņemšana un iedzīvināšana arī Latvijā parlamentāro lobēšanu varētu padarīt atvērtāku, plašai sabiedrībai saprotamāku un pieejamāku nekā līdz šim. |
| Publicēts portālā: 15.03.2005 |
|
| Solidaritāte neatnāks vienā naktī (intervija ar Lidiju Larivje Zijdelu ) |
| Ilze Dzenovska |
| Feminisma vārdam ir negatīva pieskaņa, jo vīrieši jūtas apdraudēti no sievietēm, kas sevi aizstāv. Šobrīd sieviešu kustība ES ļoti bremzējas, un es domāju, ka jaunās dalībvalstis dos tai vajadzīgo grūdienu, jo jums taču ir tik daudz, par ko cīnīties. |
| Publicēts portālā: 13.07.2004 |
|
| "Briselē viss ir citādāk" (intervija ar Džonu Hontelezu) |
| Laila Kundziņa |
| Piemēram, kā strādā ķīmijas industrija šodien? Jūs kā patērētājs atbalstāt ķīmijas kompāniju, iegādājoties drēbes, bet viņi par jūsu naudu lobē ķīmijas ražotnes intereses Briselē. Valdības uzdevums ir noturēt līdzsvaru, lai būtu pārstāvētas arī sabiedrības intereses. |
| Publicēts portālā: 25.05.2004 |
|
| Lobijs ES – kā ielēkt ejošā vilcienā?(intervija ar Arto Jokinenu) |
| Inta Lase |
| Lobisms ir iespēja, ne garantija. Un tomēr, ja paskatos uz saviem veiksmīgākajiem lobista gadiem, esmu saskaitījis, ka ienākumi, kurus esmu panācis gada laikā saviem klientiem, ir 100 miljoni eiro. Veiksmes un pareizas stratēģijas rezultātā var panākt daudz ko. |
| Publicēts portālā: 02.03.2004 |
|
| Kā aizstāvēt intereses un ietekmēt politiku? Ieteikumi praktiķiem. |
| Laila Kundziņa |
| Kā definēt problēmu, ko vēlaties risināt un pierādīt tās nozīmīgumu? Kādas ir risinājumu alternatīvas, kā izmērīt to efektivitāti un kā izvēlēties starp tām? Kā pārliecināt citus, ka jūsu lieta jāatbalsta? Atbildes uz šiem politikas analīzes jautājumiem palīdz veiksmīgi aizstāvēt savas intereses. |
| Publicēts portālā: 13.01.2004 |
|
| Vai labdarība ir līdzekļu izšķērdēšana? (Māra Čerkašina sarunā ar Dainu Robežnieci, Iritu Lukšo, Aivu Vīksnu, Zintu Miezaini, Andri Bērziņu) |
| Māra Čerkašina |
| Finanšu ministrijas sagatavotie nodokļu likumdošanas grozījumi paredz kardinālas izmaiņas nodokļa atlaidē uzņēmējiem ziedotājiem, tādējādi cerot palielināt valsts budžeta ienākumus. NVO saņemtie ziedojumi krasi samazinātos, tāpēc jautājums - vai budžeta pieaugums atsvērs šos zaudējumus? |
| Publicēts portālā: 21.10.2003 |
|
| Lai hokeja halle uzcelta un mazdārziņš dzīvs, jeb teritorijas attīstības plānošana (Dace Dravniece sarunā ar Kristīni Āboliņu, Mariju Ābeltiņu, Guntu Lukstiņu, Gvido Princi) |
| Dace Dravniece |
| Teritorijas attīstības plānošana nereti šķiet “atrauta no dzīves”. Tomēr, šķietami abstraktie plāni un programmas ir sākums un pamats daudzām pavisam praktiskām aktivitātēm – gan būvniecības un infrastruktūras veidošanas projektiem, gan arī dabas vērtību saglabāšanai un dažādu sociālo vajadzību nodrošināšanai. Sarunā ar pārstāvjiem no dažādām ieinteresētajām mērķgrupām noskaidrosim, kāda ir profesionāļu, politiķu un sabiedrības atbildība teritorijas attīstības plānošanā. |
| Publicēts portālā: 27.05.2003 |
|
| Būvniecības apspriešana - “aiz matiem par naudu atvilkti” (Emma Vernere, Juris Poga, Jānis Matulis sarunā ar Daci Dravnieci) |
| Dace Dravniece |
| Būvniecības iecere un tās īstenošana savā ziņā ir īsta demokrātijas pārbaude dzīvē – tā parāda, cik lielā mērā lēmuma pieņēmēji, konkrētās pašvaldības deputāti, vēlas un spēj rast kompromisu starp sabiedrības un attīstības vai nereti arī kāda ekonomiskā grupējuma interesēm. Kādu lomu sabiedrībai būvniecības projektu apspriešanā paredz likumdošana un kā šī loma tiek īstenota praksē, noskaidrosim sarunā ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, no kuru aktivitātes lielā mērā atkarīga mūsu apkārtējā vide. |
| Publicēts portālā: 04.03.2003 |
|
| Lobisms: interešu aizstāvība, nevis korupcija |
| Mārtiņš Krieviņš |
| Starp lobismu un korupciju nedrīkst likt vienādības zīmi, jo lobēšana ir likumdošanas ietvaros īstenota interešu aizstāvība. Tomēr pasaulē nav vienprātības, vai lobisms jāreglamentē ar īpašu likumu – arī Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta viedokļi šajā ziņā atšķiras. |
| Publicēts portālā: 18.02.2003 |
|
| Ietekmes uz vidi novērtējums – bez skandāla sabiedrība nekust? (Aiga Kāla, Ģirts Strazdiņš, Magnuss Vircavs sarunā ar Daci Dravnieci) |
| Dace Dravniece |
| Sabiedrība arvien biežāk piedalās dažādu lēmumu pieņemšanā Latvijā un īpaši būtiski tas šķiet ar vidi saistītos jautājumos, jo visi taču vēlamies dzīvot tīrākā un veselīgākā vidē. Viena no jomām, kurā aktīvai sabiedrības līdzdalībai ir būtiska loma, ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra. Par to, kā likumdošana palīdz vai tieši otrādi kavē sabiedrības aktīvu līdzdarbību un viedokļa paušanu, sarunājas dažādu IVN iesaistīto pušu pārstāvji, no kuru aktivitātes lielā mērā atkarīgs IVN procesa rezultāts. |
| Publicēts portālā: 14.01.2003 |
|
| NVO ietekmes atslēga – neatlaidība un kompetence |
| Solvita Kalniņa |
Nevalstiskais sektors sabiedrībai sniedz pakalpojumus, ko valsts pārvaldes iestādes nevar sniegt, bet peļņu gūstošam sektoram tie nenestu nepieciešamos ienākumus; kā arī pakalpojumus, kurus valsts ir deleģējusi nevalstiskajām organizācijām (NVO). Nepārprotami, NVO darbojas arī citu mērķu vadītas, kā piemēram, lai ietekmētu sabiedrībai svarīgu lēmumu gaitu. |
| Publicēts portālā: 14.01.2003 |
|
| Streiku kustība Latvijā |
| Alfrēds Katlaps |
| Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir notikušas vairākas darbinieku streiku akcijas, kas pārsvarā skārušas no valsts budžeta finansētās nozares – izglītības, veselības un sociālās aprūpes darbiniekus sakarā ar valsts nevērību pret algu paaugstināšanu un darba apstākļu uzlabošanu. |
| Publicēts portālā: 18.12.2002 |
