Laba argumentācija, prieks par vēl vienu liberāli domajošo cilvēku Latvijā.
UldisV
07.09.2004 20:50
Nevajag daudz iztēles, lai stādītos priekšā, kas notiktu, ja līdz nākošajām vēlēšanām visi tagadējie nepilsoņi iegūtu vēlēšanu tiesības. Pietiek palasīt krievu presi un komentārus internetā.
Aleksis
07.09.2004 21:18
Naturalizācija ir ne tikai nepilsoņu, bet vēl lielākā mērā pašas valsts interesēs - tas ir integrācijas politikas jautājums, jo nedrīkst šos cilvēkus uzskatīt par ‘kaitīgiem’.
Šis apgalvojums rakstā ir izteikts, bet nav nekādi pamatots. Manuprāt, saprātīga integrācija ir pilsonības kandidāta un valsts savstarpēja panākšana pretī jeb "divvirzienu iela" -- valsts nodrošina saprātīgu bet stingru naturalizācijas procedūru, un iedzīvotājs to pēc labākās sirdsapziņas pieņem un izpilda. Ja tāds ir likums, tad arī apmierina uzturēšanās cenzu Latvijā līdz pilsonības iegūšanai. Ja turpretī nepilsonis ir kļuvis par pastāvīgo iedzīvotāju kādā citā valstī, tad dabiski izvirzās jautājums par viņa saistību ar Latviju un gatavību uzņemties Latvijas pilsoņa pienākumus. Varbūt, ka pašreizējā likuma norma nav perfekta, bet tādā gadījumā juristu uzdevums būtu konstruktīvi palīdzēt to noformulēt korektāk.
Nav skaidrs, ko autore uzskata par "šiem cilvēkiem", kurus nedrīkstot uzskatīt par kaitīgiem? Vai tie būtu visi nepilsoņi bez izšķirības? Varbūt taisni tos, kuriem ir problēmas ar pašreizējo naturalizācijas kārtību, kuri izjūt "pazemojumu" un "netaisnību" šai sakarā, Latvijā nemaz nevajag kā pilsoņus, lai cik tie arī nebūtu "nekaitīgi"? Bija grūti noticēt, ka rakstā minētos ne visai loģiskos prātojumus un dīvainos nepilsoņu salīdzinājumus ar kartupeļiem izsaka profesionāla juriste.
AK
07.09.2004 23:24
Par "nepilsoņu iespējām naturalizēties" - vajag vēl piebilst, ka lielam skaitam nepilosņu tas liegts. Bez tiesas sprieduma kaut kādā krimināllietā vai lēmuma vai rīcībnespēju... Vienkārši tie bija likumīgo opozīcijas organizāciju aktīvisti 1991. g. vai VDK darbinieki (G. Andrejevs - Eiroparlamentā).
UldisV
Ja visi nepilsoņi iegūtu balsstiesības... Jā, kas notiktu, paredzēt nav grūti. Palielinātos pārstāvība tām partijām, kas ir populārākas krievu vidū. Tas nav izdevīgi tādām partijām kā JL, bet... Kas varētu mainīties par sliktu latviešiem - vai PCTVL un TSP noliedz latviešu tiesības mācīties dzimtajā valodā? Sazināties latviski ar savu valsti?
Aleksis
Naturalizācija ir izdevīga sabiedrībai kopumā, jo samazina cilvēku dziļu neapmierinātību ar iekārtu (ja jums liedz tiesības lemt, bet pieprasa maksāt - jā, šeit jūtams pazemojums bez pēdiņām).
Arvids Kalme
08.09.2004 08:15
Turpinot mums uzspiesto valstiskās pašnāvības politiku, masveidā integrējot kolonistus un okupantus, tiem pilsonību pakaļsviežot, Latvijai ir visas iespējas savu 90 gadi sagaidīt kā Krievijas kādai guberņai ! Un tas būs noticis pilnīgi likumīgi ar Saeimas vairākuma balsojumu ! Atkārtosies 1940 gads un nekāda ES vai NATO mūs neglābs, jo demagoģiskie un savtīgie Rietumi nevēlēsies kašķēties ar varenību atguvušo Krieviju, kas piegādā tik vajadzīgos energoresursus !
Diemžēl daudzi visādu sugu un kalibru kangariņi to neapjēdz... Tad nu arī tiek zelēta "kartupeļu problēma"!
animara
08.09.2004 11:34
Negribas būt nepieklājīgai, bet šķiet, ka raksta autorei nav īstas izpratnes par nepilsoņu institūtu kā tādu. Vēsturiski termins "nepilsonis" radies kā politkorekts sinonīms terminam "bezvalstnieks", vajag tikai palasīt vecas Saeimas stenogrammas. Tas nebūt nav tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, ka tiek atņemts nepilsoņa statuss tām personām, kuras vairs negrib savu dzīvi saistīt ar Latviju. Turklāt raksta autorei laikam bija izdevīgi arī neminēt, ka šis ierobežojums attieksies tikai uz tām personām, kuras pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņems pēc grozījumu spēkā stāšanās, savukārt tie, kas jau ir saņēmuši atļaujas, ierobežoti uz šī pamata netiks. Pastāvīgo uzturēšanās atļauju jebkurā vidējā statistiskā valstī var saņemt persona, kura tur ir nodzīvojusi zināmu laika peridu, kas nebūt nav pāris dienas vai pāris mēneši. Tādējādi cilvēks pats izlemj, ar kuru valsti viņš veidot ciešākas tiesiskās saites. Turklāt laikam diezgan apzināti tiek noklusēts fakts, ka mūsu nepilsonim, kurš saņēmis pastāvīgo uzturēšanās atļauju citā valstī, jau sen ir izsniegt attiecīgās valsts bezvalstnieka ceļošanas dokuments... Vienvārdsakot, tiesiskajās attiecībās ir nekorekta situācija, ka vienai pusei (valstij) ir tikai pienākumi, bet otra puse (nepilsonis) tikai izmanto sev dotās tiesības, kategoriski atsakoties no sev noteikto pienākumu izpildes. Tādēļ arī valstij ir jādomā mehānismi, kā sevi aizsargāt.
krista_b
08.09.2004 11:47
Animarai ... uz kāda pamata Tu, diez, apgalvo, ka nepilsoņi atsakās pildīt jebkādus pienākumus? Esi aizmirsusi, piemēram, tādu nieku, ka viņi maksā nodokļus?
animara
08.09.2004 12:36
Kristai_b
Diez kā gan viņi maksā nodokļus, būdami pastāvīgi dzīvojoši citā valstī???? Tie, kas dzīvo Latvijā un ir lojāli valstij - visu cieņu viņiem! Bet mans sašutums ir vērsts pret savtīgiem labuma meklētājiem, kuri par valsti atceras tikai tad, kad viņiem kaut ko vajag.
latvis
08.09.2004 13:15
Raksts jau pats par sevi tā kā nebūtu slikts, vienīgā nelaime ir tā, ka autore ir pilnībā abstrahējusies no aplūkojamās problēmas pirmsākumiem, un šī abstrahēšanās, manuprāt, visus secinājumus padara par demagoģiskiem, kuriem ar patieso situāciju Latvijā nav nekāda sakara.
BTW, kartupelis tiešām ir kaitīgs, resp. kartupeļa augļi - ogas...
AK
08.09.2004 23:09
Arvidam Kalmem
"kolonisti" - ja Latvija Padomju Savienībā bija kolonija, kas bija metropole? Pēc dzīves līmeņa tā varētu būt tikai Igaunija vai Lietuva...
"okupanti" - lai teritoriju atzītu par okupētu, nepieciešams, lai tajā pastāvētu ienaidnieka armijas vara (1907. g. Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. pants). Varu Latvijā 1940. g. sagrāba (no tikpat likumīgās Ulmanā valdības rokām) Kirhenšteina valdība, nevis Sarkanā armija, kas turklāt nav karojusi pret Latviju.
"kāda Krievijas guberņa" - pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem (www.csb.lv - Galvenie rādītāji - Datubāzes...) krievvalodīgo Latvijā bija 37,5 %, un krievi izmirst vēl ātrāk par latviešiem (www.np.gov.lv - Skaitļi un fakti). Pat ja visi krievvalodīgie acumirklī iegūtu pilsonību, jūsu bailes būtu, maigi sakot, nepamatotas. 1991. g., kad krievvalodīgo bija vairāk un visiem bija balsstiesības, par neatkarību tomēr balsoja lielumlielais vairākums. PS Labākais veids, kā panākt lojalitāti - cienīt otra tiesības kā savas!
UldisV
08.09.2004 23:24
AK
kā JL, bet... Kas varētu mainīties par sliktu latviešiem -
Mainīties par sliktu latviešiem:)),. Visiem būs sliktāk, jo pieaugs spriedze sabiedrībā, jo, palielinoties krievu pārstāvniecībai Saeimā, tiks palielināts spiediens uz tādiem likumiem, kā valodas, izglītības, pilsonības likums. Tiks veikts spiediens uz mūsu ārpolitikas kursa maiņu. Jau tagad tas notiek. Kalnietes nomaiņa ar Ūdri, tas ir politiskā tirgus rezultāts starp kreisajiem un Emsi. To šodien Jurkāns apliecināja, Dombura TV raidījumā - "Kas notiek Latvijā". Bet līdz tam nenonāks, jo mana intuīcija saka, ka nākošajā Saeimā no "latviešu" puses būs pamatā divas partijas JL un TB- LNNK. Jūs tikai ilgāk pabadojaties, tāds fakts labi paliek atmiņā:))))
Kkruma
09.09.2004 11:13
animarai
Vispirms jau nedomāju, ka ir kas nepieklājīgs faktā, ja Jūs nepiekrītat manam skatījumam uz nepilsoņu institūtu. Tas ir sākums, manuprāt, interesantai diskusijai, kas varbūt beidzot viestu skaidrību, kā Latvija šo grupu klasificē un kas ar viņu statusu notiks nākotnē. Var piekrist, ka termins 'nepilsonis' zināmā mērā ir pielīdzināms 'bezvalstniekam'. Vienlaicīgi viņu statusu reglamentē īpašs likums, viņiem ir piešķirtas papildus tiesības, kādas nav citiem bezvalstniekiem, tādējādi padarot par īpašu subjektu grupu. Ja reiz viņi būtu uzskatāmi par bezvalstniekiem, tad neredzu jēgu īpaša likuma spēkā esamībai vispār. Savulaik doma bija, ka nepilsoņi vai nu naturalizēsies, vai izceļos. Taču nekādi termiņi izvēles izdarīšanai netika likti. Te arī sākas problēma.
Attiecībā uz saiknes veidošanu - piekrītu, ka katrs cilvēks pats izlemj, ar kuru valsti to veidot. Grūti gan ir piekrist tam, ka pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšana citā valstī uzreiz liecina, ka indivīds negrib uzturēt saikni ar Latviju. Tad jau tas liktu apšaubīt pat to Latvijas pilsoņu vēlmes, kas netikai pāris gadus, bet pat gadu desmitus dzīvo ārpus Latvijas. Pie tam, saikni neveido tikai uzturēšanās vien. Lai secinātu, ar kuru valsti indivīda saikne ir vistuvākā ņem vērā arī citus apsvērumus (ģimene, īpašumi u.tml), kaut arī uzturēšanās ir arguments.
Par to grupu, uz kuriem attieksies jaunie grozījumi, manuprāt, rakstā bija teikts, t.i., tiem, kas saņems pēc grozījumu spēkā stāšanās. Kaut gan tas lietas būtību nemaina tikai atceļ retroaktīvu piemērošanu, kas vispār būtu kliedzošs pārkāpums. Vēl jautājums: no kā valstij sevi jāaizsargā?
Aleksim & Arvidam Kalmem
Integrācija ne obligāti visos gadījumos nozīmē naturalizāciju. Tāpat vēlēšanu tiesības nepilsoņiem nenozīmē tiesības vēlēt likumdevēju vai dalību referendumos, kas pienākas tikai pilsoņiem (vienīgais man zināmais izņēmums ir Zviedrija, kas ļauj arī pastāvīgiem iedzīvotājiem piedalīties referendumos, bet tā ir viņu izvēle). Tā ka diez vai ir laiks sludināt pārtapšanu par kādu guberņu.
Piekrītu, ka juristi varētu iesaistīties korektā likuma normas formulēšanā, bet jau šī diskusija parāda, ka mums ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kas tie nepilsoņi ir un ko ar viņiem darīt. Šī raksta mērķis bija parādīt tās tendences, kādas ir Eiropā un Latvijā attiecībā uz attiecīgi trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem. Un izskatās, ka tās ir gluži pretējas. Ja reiz mēs tik emocionāli reaģējam uz nepilsoņu statusu un tiesībām, kas notiks, kad pienāks rakstā minēto ES direktīvu ieviešanas termiņš? Tad jebkurš Latvijā likumīgi esošs trešās valsts pilsonis, bezvalstnieks pēc noteikta laika iegūs tiesības aicināt pie sevis ģimeni, iegūs pastāvīgās uzturēšanās atļauju + socio/ekonomiskās tiesības ES. Pie tam, ja tendence nemainīsies - šis indivīds iegūs arī tiesības vēlēt pašvaldības un Eiropas parlamentu.
Aleksis
09.09.2004 11:18
AK: "okupanti" - lai teritoriju atzītu par okupētu, nepieciešams, lai tajā pastāvētuienaidnieka armijas vara (1907. g. Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. pants). Varu Latvijā 1940. g. sagrāba (no tikpat likumīgās Ulmanā valdības rokām) Kirhenšteina valdība, nevis Sarkanā armija, kas turklāt nav karojusi pret Latviju.
AK, es neesmu pamatīgi iedziļinājies starptautiskajās tiesībās, bet, manuprāt, var pamatoti teikt, ka 1940.g. PSRS okupēja Latviju. Varbūt izlabo mani, ja kaut ko saprotu nepareizi.
Pirmkārt, man gribētos apgalvot, ka 1940./41. gadā Latvijā tik tiešām pastāvēja PSRS armijas vara. Kirhenšteina valdībai, manuprāt, nevienu brīdi nebija suverēnas varas (t.i. to var uzskatīt par marionešu valdību), jo reālu varu tolaik Latvijā realizēja Višinskis un PSRS militārpersonas. Višinska un viņa palīgu (kuru vairums bija iebraukuši no PSRS) tiesības iejaukties Latvijas valsts lietās tolaik neparedzēja nekādi Latvijas-PSRS līgumi, t.i. Višinskis šīs savas tiesības nelikumīgi piesavinājās un faktiski balstījās uz PSRS karaspēku, lai savu varu realizētu. Vēstures grāmatas un Okupācijas muzejs varētu sniegt precīzāku ieskatu tā laika notikumos, piemēram, par Latvijas pilsoņu deportācijām uz Krieviju (ko palīdzēja īstenot padomju karavīri, un kuras daļēji sākās jau pirms 1940.g. 5. augusta) kā arī Višinska režisēto 1940.g. Saeimas vēlēšanu farsu.
Okupācijas fakta konstatēšanai, manuprāt, nevajag, lai varas maiņa notiktu karadarbības rezultātā. Jo citādi mēs nevarētu teikt, piemēram, ka Vācija 1939.g. būtu okupējusi Čehiju, izveidojot tajā Bohēmijas-Morāvijas protektorātu.
Man arī nav skaidrs, kāpēc AK sauc Ulmaņa valdību 1940.g. kontekstā par "likumīgu". Vai tas teikts ar ironiju? Ulmanis tik tiešām īstenoja valsts apvērsumu un pretēji Satversmes normām 6 gadus īstenoja autoritāru varu. Bet atšķirībā no Kirhenšteina viņš to darīja, balstoties uz pašas Latvijas (nevis PSRS) bruņotajiem spēkiem.
Teikt, ka Kirhenšteina valdība būtu varu saņēmusi "no Ulmaņa valdības rokām" arī nav korekti: (1) Tad, kad uz skatuves parādījās Kirhenšteins, Ulmanim vairs nekādas reālas varas nebija, ko viņš varētu nodot no savām rokām citās, (2) Ulmaņa piekāpšanās PSRS ultimātiem par karaspēka izvietošanu Latvijā pirms 17.jūnija okupācijas nekādi neparedzēja, ka šis karaspēks tiks izmantots, lai mainītu valsts iekārtu Latvijā. (3) Suverēnā vara Latvijā saskaņā ar Latvijas Satversmi tolaik piederēja nevis Ulmanim personiski, bet gan Latvijas tautai. Satversmi neviens nebija atcēlis, bet tā bija tikai apturēta Ulmaņa 1934.g. apvērsuma rezultātā.
Rex
09.09.2004 11:55
"...ES pamatideja par personu brīvu pārvietošanos..."
Cik man zināms ES nav nekādas idejas par personu brīvu pārvietošanos. Viena no ES pamatbrīvībām ir darba spēka brīva pārvietošanās. Tas nav viens un tas pats. Ja vienas dalībvalsts pilsonim ir darbs citā dalībvalstī, tad viņam ir arī tiesības tur uzturēties. Bet ja viņam darba tur nav, tad viņš tur var uzturēties tikai 90 dienas pusgada laikā.
Nepilsoņu statuss radies kā kompromiss. Šie cilvēki (citas valsts pilsoņi) nebija Latvijai īpaši vajadzīgi. Tomēr daudziem no viņiem bija dažādas pakāpes attiecības ar Latviju - ģimenes saites, darbs utt. Tāpēc humānu apsvērumu dēļ viņi netika izraidīti no valsts, bet viņiem tika piešķirts šāds statuss.
Būtu tikai loģiski, ja zaudējot attiecības ar Latviju, viņi zaudē arī Latvijas nepilsoņa statusu. Bija attiecības ar Latviju - bija Latvijas nepilsonis, tagad attiecības ar kādu citu valsti - attiecīgi tagad viņš ir šīs citas valsts nepilsonis. Kāda vaina?
Rex
09.09.2004 12:07
Ne tikai kartupeļi Eiropā tika ieviesti. Arī hašišs, opijs, kokaīns... Latvija gadiem ilgi nevar tikt vaļā no ieviestajiem latvāņiem... Arī Kolorādo vaboles diez cik noderīgas nav, bet likās tik maziņas un nekaitīgas...
Kkruma
09.09.2004 12:18
Nav taisnība. ES ir ne tikai darbaspēka brīva pārvietošanās, bet arī pakalpojumu sniedzēju/saņēmēju, pensionāru, studentu brīva pārvietošanās. Ir paredzētas arī brīvas pārvietošanās tiesības arī indivīdiem, kuriem var pierādīt, ka viņiem ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos citā valstī.
Pie tam pēc nesenās Baumbast lietas indivīdu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citās valstīs ir nozīmīgi paplašinātas, ja viņi izpilda nepieciešamos nosacījumus, jo EKL 18.pantam ir atzīta tiešā ietekme/iedarbība.
svikla
09.09.2004 17:06
Pagalam noskumu, ka cieniijamaa autore meegjina savu politisko paarlieciibu piesegt ar juridiskiem argumentiem un praatojumiem par migraacijas noziimi naakotnee. Nebuutu slikti dzirdeet vinjas kaa juristes viedokli gan par 1940.gada notikumiem, gan arii par juridiskajaam konsekvenceem, kas no tiem izriet.
S.
animara
09.09.2004 20:12
KKrumai
Citēju no skolasbērnu grāmatām: "Pilsonība ir noturīga politiski tiesiska saikne starp valsti un atsevišķu indivīdu, juridiskais apliecinājums personas piederībai pie valsts. Ar terminu "pilsoņi" apzīmē personu kategoriju, kam ar šo valsti ir likumā noteiktas savstarpējās tiesības un pienākumi. Tātad šīs personas pilnā mērā bauda visas pilsoniskās, ekonomiskās un politiskās tiesības un tām jāpilda valsts likumos paredzētie pienākumi. " Tātad attiecībā uz pilsoņiem nav piemērojams apsvērums, ka pilsoņi, dzīvojot ārpus Latvijas, nevēlas uzturēt tiesiskās saites ar Latviju. Latvijas pilsonība pati par sevi ir tas institūts, kas apliecina, ka Latvijas pilsonis vēl arvien sevi saista ar Latviju, pretējā gadījumā viņš vienkārši atteiksies no Latvijas pilsonības, ko daudzi droši vien arī izmanto.
Saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu 1.panta pirmo daļu "termins "bezvalstnieks" attiecināms uz personu, kurai nav nevienas valsts piederības saskaņā ar spēkā esošajiem valstu likumiem." Manuprāt, ir pietiekami muļķīgi apgalvot, ka nepilsonis būtu kādas X valsts pilsonis, vismaz saskaņā ar Latvijas Pilsonības likumu tā nav, bet, ja kāda cita valsts atzītu par savu pilsoni, tad viņš nevarētu tikt atzīts par nepilsoni.
Saskaņā ar šīs pašas Konvencijas 5.pantu "Nekas šajā Konvencijā nedrīkst traucēt jebkādu tiesību un priekšrocību izmantošanu, ko Līgumslēdzējas valstis piešķīrušas bezvalstniekiem neatkarīgi no šīs Konvencijas." Latvijā šī personu kategorija netiek atzīta par Latvijas pilsoņiem, bet viņiem ir daudz vairāk privilēģiju nekā vienkārši bezvalstniekiem.
Tātad Latvijas nepilsoņi ir ļoti priviliģēti bezvalstnieki.
Nav pamatots arguments, ka nav nepieciešamas speciālas tiesību normas. Speciāls likums vai īpaša sadaļa bezvalstnieku likumā, tā jau ir tikai tehniska rakstura nianse. Toreizējā politiskajā situācijā acīmredzot neviens nebija politiskais pašnāvnieks, lai iestātos par bezvalstnieku likuma pieņemšanu. Tā kā ne visas Latvijā dzīvojošās personas varēja sevi pieskaitīt Latvijas pilsoņu lokam, bet viņi tomēr visu mūžu bija dzīvojuši, strādājuši, pat dzimuši Latvijā, tad vajadzēja nekavējoties pieņemt kādu risinājumu un valsts šiem cilvēkiem nāca pretī. Latvijai kā suverēnai valstij bija tiesības noteikt savā teritorijā īpaši labvēlīgus nosacījumus kādai personu grupai. Tādi noteikumi, proti, vienlīdzīgas tiesības ar Latvijas pilsoņiem uzturēšanās Latvijā jautājumos, darba tirgū, sociālajā jomā etc. Lai šādas privilēģijas iegūtu un paturētu, personām bija tik vien kā jābūt godīgām. Bet, kur govis, tur slaucēji, daudzi redzēja iespēju ērti un netraucēti dzīvot Latvijā, tajā pašā laikā esot citas valsts, parasti bijušās PSRS, pilsoņi. tādēļ valstij ir jāmeklē mehānismi, kā aizsargāties no personām, kas ir negodīgi vai lielākajā daļā gadījumu nevēlas būt Latvijas pilsoņi, bet vēlas izmantot visas pilsoņiem dotās tiesības, protams, bez īpašas iespringšanas uz pienākumu pildīšanu (viens no klasiskākajiem piemēriem - obligātais militārais dienests, kas jāpilda Latvijas pilsoņiem - vīriešiem, bet ko nepilda nepilsoņi). Turklāt skaļi par netaisnību bļauj ne jau tie nepilsoņi, kas ir godīgi pret valsti, bet gan tie, kas savas nepilsoņa tiesības ir ieguvuši ne tik ētiskā veidā, piemēram, sagādājot sev fiktīvus pierakstus, "nozaudējot" pases, kuras pēc tam brīvi izmantoja plašajā māmuļā Krievzemē, vienkārši samelojot. Ne jau no zila gaisa radušies tie likuma grozījumi, gan jau tam ir bijis pietiekami nopietns pamats, lai Saeima pat pēc VP atpakaļatsūtītā likuma tomēr izlēmuši, ka šādai normai ir jābūt iekļautai.
Saskaņā ar Konvencijas 12.panta pirmo daļu "Bezvalstnieka personas statusu nosaka viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi, bet, ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas, tad uzturēšanās valsts likumi." Tas arī ir patiesībā visa sāls, kāpēc ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušiem Latvijas nepilsoņiem. Kā jau augstākminēts, Latvijas nepilsonis ir ļoti priviliģēts bezvalstnieks, viņam ir jārespektē tās valsts likumi, kurā viņš vēlas uzturēties. Latvijas nepilsoņa statusu var saņemt tikai tās personas, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi vai atrodas terminētā prombūtnē. Tie, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī, vairs neatbilst šiem nosacījumiem, jau pats vārds "pastāvīgā" nozīmē to, ka perona dzīvo pastāvīgi citā valstī, nevis Latvijā, nevis atrodas terminētā prombūtnē, un nevēlas pastāvīgi dzīvot Latvijā. Nevienu pret paša gribu nevar piespiest dzīvot citā valstī, tā ir katra paša izvēle. Ja nu reiz perona izdara izvēli par labu citai valstij, tad nav ko sūkstīties, ka Latvijā vairs nevar uzturēties tik ērti kā līdz šim.
Rex
09.09.2004 22:23
"...tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citās valstīs ir nozīmīgi paplašinātas..."
KKKrūma, nu gan nevajag censties pārliecināt, ka kaķis ir tīģeris... Pats tavs formulējums "tiesības ir paplašinātas" jau norāda uz to, ka tās īstenībā ir ierobežotas - pilnību it kā jau nebūtu iespējams paplašināt...
"...pakalpojumu sniedzēju/saņēmēju, pensionāru, studentu brīva pārvietošanās..."
Pakalpojumu sniedzēju brīva kustība ir saprotama. Tāpat kā preču brīva kustība (pakalpojums tā pati prece vien ir). Bet kāds tai sakars ar personu brīvo kustību??? Ne jau jebkura persona var pārvietoties, bet tikai tā, kura sniedz pakalpojumus. Dažus pakalpojumus vēl nav iemācījušies sniegt ar robotu palīdzību... Un ko nozīmē pakalpojumu saņēmēju brīvo kustību? :))) To, ka vari ārstēties citas valsts slimnīcā? Nu bet izārstēsies, beigsies pakalpojuma "saņemšana" un nāksies tev doties mājup. Kur te ir personu brīva kustība? Tas pats ir arī ar studentiem, ar to atšķirību, ka jebkura valsts ir ieinteresēta paturēt izglītotus jauniešus, līdz ar to pēc mācībām bijušais students var sākt strādāt tajā valstī un uz viņu attieksies darba spēka brīva kustība. Bet ja nesāks stādāt, tad uzturēšanās pamats beigsies...
Un pastāsti kaut ko par pensionāriem. Esi ieintriģējusi :)) Cik lielā mērā tad pensionāriem ir brīva pārvietošanās? Aizbraukt uz ekskursiju? Vai izmantot veco ļaužu pansionātu pakalpojumus?
Un varbūt tu varētu arī nocitēt to "EKL 18.pantu" un paskaidrot uz ko tas attiecas? Dažādas burtu kombinācijas var izklausīties ļoti gudri, bet zem čaumalas jau kā tajā anekdotē, kur ārzemnieks ir pārsteigts par krievu jauniešu augstākās matemātikas zināšanām, lasot uz žoga "iks, igreks un nezināmais"...
Kkruma
10.09.2004 10:42
Sviklai
No juridiskā viedokļa nav šaubu, ka 1940.gadā notika Baltijas valstu aneksija, ka bija pretrunā ar starptautiskām tiesībām. Tieši šī iemesla dēļ Latvija pieņēma sākotnēji pamatoti striktu pilsonības likumu, kura pamatideja bija, ka tikai tie indivīdi, kuri bija Latvijas pilsoņi pirms 1940.gada 16/17.jūnija uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Latvija atjaunoja pilsonību saskaņā ar 1919.gada Likumu par pilsonību (31.10.1991). Līdzīgi rīkojās arī Igaunija. Tikai vēlāk starptautisko organizāciju spiediena rezultātā (īpaši EP, kas tieši pilsonības likuma dēļ atlika Latvijas uzņemšanu) pilsonības likums tika liberalizēts un precizēts nepilsoņa statuss un tiesības.
Īsti gan nesaprotu, kas tiek saprasts ar manu politisko pārliecību. Rakstā netiek apgalvots un tā nav mana pārliecība, ka nepilsoņiem ir jāpiešķir Latvijas pilsonība.
