Sestdienas Dienā paradījas pārsteidzošs raksts - „Nesāpīgāk, bet lēnāk”. Pamatā tur ir teikts, ka tagad ir mazāk iemeslu devalvēt latu, jo deflācija, vai, „iekšējā devalvācija”, it ka strādā ļoti labi. Raksta kulminācija ir SEB galvenā ekonomista Andra Vilka teiktais, ka „ Ja Latvija šādi [ar deflāciju] izkļūs no krīzes, tas būs unikāls veiksmes stāsts...”.
Mana pirmā reakcija bija neticība un tad ari sašutums. „Veiksmes stāsts”??! Noteikti tas tā nemaz nešķiet tiem 168 tūkstošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir bezdarbnieki, saskaņā ar CSB darbaspēka apsekojumu. Un es domāju ka ari tiem vairākiem tūkstošiem, kas tuvākajā nākotnē zaudēs savas darbvietas, šis viss arī neliksies kā „veiksmes stāsts”. Kāds bezdarbam ir sakars ar „iekšējo devalvāciju”? Tāpēc, ka precīzi tā tas darbojas. Deflācija strādā, radot bezdarbu un tādējādi liekot cilvēkiem pieņemt mazākas algas. Deflācija strādā, dodot smagu ekonomisko triecienu vienkāršajiem cilvēkiem uz samērā ilgu laiku. Un tā ir galvenā atšķirība no valūtas devalvācijas. Alf Vanags to ļoti labi izskaidroja (tas pats raksts), pasakot, ka „900 tūkstošiem mājsaimneicību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti””. Beigu beigās, svarīgi ir nevis vai krīze beigsies- gan valūtas, gan „iekšējā devalvācija” to paveiks, bet gan, kādu cenu par to būs jāmaksa sabiedrībai.
Tātad, kādēļ Vilka kungs ta izteicas? Vai viņš nesaprot, kāds ir devalvācijas efekts? Varētu būt arī cits izskaidrojums. Varbūt ir jābeidz būt tik naiviem un jāapzinās, ka arī eksperti var būt savtīgi. Kā piemēru izmantosim lietotas mašīnas iegādi. Neesot profesionāliem mehāniķiem, lielākā daļa cilvēku nezin, vai lietotās auto patieso „vērtību”. Tādēļ mēs bieži griežamies pie ekspertiem - profesionāliem mehāniķiem pēc palīdzības. Bet pieņemsim, ka mehāniķis ir arī lietotu automašīnu tirgotājs un vēlas pārdot Jums vienu tādu auto. Vai Jūs ticētu viņa padomam? Vai arī Jūs censtos atrast neatkarīgo mehāniķi, kura labklājība nav atkarīga no tā, vai mašīna tiks pārdota?
Ja runa iet par ‘devalvāciju pret deflāciju’, banku ekonomisti ir līdzīgi lietotu mašīnu tirgotājiem. Banku un to darbinieku (ieskaitot ekonomistus) labklājība ir atkarīga no izvēles starp devalvāciju un deflāciju. Lai būtu precīzāk, gan valūtas, gan iekšējā devalvācija bankām radīs aptuveni vienādu defoltu skaitu. Vēl precīzāk, deflācijas gadījumā deflotu skaits būs vēl lielāks, jo ne visi aizņēmumi ir ārzemju valūtā. Izšķirošais ir laiks. Bankām devalvācija vai deflācija patiesībā nozīmē izvēli starp zaudējumiem šobrīd (devalvācija) vai zaudējumiem vēlāk (deflācija). Tāpat kā 100Ls šodien ir vērts vairāk, nekā 100 Ls rīt, 100 LVL zaudējums rītdien ir labāks, nekā 100 LVL zaudējums šodien. Vienkāršāk runājot, bankām ir pilnīgi saprotami iemesli, lai priekšroku dotu deflācijai, nevis devalvācijai. Deflācija ir izdevīga bankām, salīdzinot ar devalvāciju. Interesanti, vai kāds bankas ekonomists var publiski atbalstīt devalvāciju un nākamajā dienā saglabāt savu darba vietu? Bez tam, jebkurš cilvēks, kurš ir pazīstams ar ekonomistiem, pamanītu, ka ekonomisti bieži apstrīd viens otra viedokļus. Vai tas nav pārsteidzoši, cik vienprātīgi noskaņoti ir banku ekonomisti (Latvijā) attiecībā pret devalvāciju? Bet lieta ir tāda, ka gandrīz visi neatkarīgie ekonomisti, kurus es pazīstu, uzskata, ka devalvācija būtu piemērotāks risinājums Latvijas situācijā. Punkts.
Visbeidzot, vēl pārsteidzošāk ir tas, ka cilvēki un masu mēdiji bieži nesaprot ka daudziem eskpertiem ir interešu konflikti. Atceraties, kas tika rakstīts 2005.-2007. gada avīzēs? Tas bija laiks, kad vairāki cilvēku (pamatoti) uztraucās, vai nekustamo īpašumu cenas nav pārāk augstas un vai bankas nav izsnieguši pārāk daudz kredītu. Bet žurnālisti gandrīz vienmēr iztaujāja parsvarā divu veidu ‘ekspertus’- nekustamo īpašumu kompāniju direktorus un banku ekonomistus. Un abas ‘ekspertu’ grupas mums teica, ka nav iemesla uztraukties, nekustamā īpašuma cenas celsies un nākotne ir iespēju pilna. „Turpiniet pirkt (un ņemt kredītus)”! Pašsaprotami, ka, augot nekustamā īpašuma cenām, nekustamo īpašumu kompānijas iedzīvojās bagātībā un bankas ieguva labu peļņu, izsniedzot kredītus, un tādējādi uzturot nekustamā īpašuma bumu. Šobrīd nekustamā īpašuma ‘eksperti’ lielā mērā ir pazuduši no masu medijiem, bet avīzes ir pilnas ar tiem pašiem banku ekonomistiem kuri tagad ‘skaidro’ mums, ka devalvācija ir ļaunums.
Interesanti, vai cilvēki Latvijā kaut kad kaut ko iemācīsies?
cik mums ir pensionāru un cik iedzīvotājiem ir pensiju uzkrājumi? Kādēļ šo skaitu neņem vērā pie devalvācijas apsvērumiem, uzkrājumi taču zaudēs savu vērtību!
Fridrihs
03.06.2009 19:24
Nu neko neņem vērā. Gudri d...st nav malku cirst. Devalvācijas atbalstītāji saka - visi devalvē, visi konkurētspējīgāki. Devalvācijas pretinieki - tad jau visi dzīvotu vienos priekos vienā devalvācijā un ka deflācija ir vadāma, bet devalvācija - nē. Fakts arī, ka bieži vien devalvācija ir nevis mērķtiecīga darbība, bet sekas. Katrai pusei pa savam profesoram vai nobela prēmijas laureātam, ko piesaukt.
Tomēr skatoties tajā visā no mana viedokļa neviens no šiem visnotaļ cienījamajiem cilvēkiem - ekspertiem, valdības un centrālās bankas pārstāvjiem, biznesa līderiem, sabiedriskajām organizācijām, oligarhiem un citiem viedokļu līderiem, Vilka, Vanaga, Strazda [interesanta faunas kompānija :)] un citus kungus ieskaitot - šajā diskusijā nav ticis tālāk par bērnudārza līmeņa strīdiem, kuram tētis varenāks - tas kurš pažarnieks, vai tas kurš milicis.
Fridrihs
03.06.2009 19:26
Neapgalvošu, ka fakts (varbūt kāds zinošāks var precizēt), bet man viens pieredzējušāks vīrs stāstīja, ka arī mūsu devalvācijas padomnieks Bengts Deniss vispirms mēģināja kronu noturēt, bet kad neizdevās, tad devalvēja (vai precīzāk - tā devalvējās).
Būšu neadekvāti rupjš, bet jautājums vispār, vai šīs pāris kritiskās diennaktis riksbankas vadītāja krēslā un vēlākā izmešana no tā nevajā Denisa kungu visu mūžu tāpat kā vjetkongiešu ģīmji džungļu fonā amerikāņu armijas veterānus un vai viņš visu savu atlikušo mūžu nemeklē attaisnojumus pats savām neveiksmēm. :) OK - bet tas tāds bērnudārza līmeņa uzbrauciens tvaika nolaišanai delfu komentāru līmenī. Neņemiet par pilnu. :)
a > G.D.
03.06.2009 19:59
Ir vienkārši jāapzinās eirozonas plusi un mīnusi. Protams, ka valstīm, kas ir iestājušies eirozonā, monetārie instrumenti kļūst šausmīgi ierobežoti. Labs piemērs ir Spānija, kam šobrīd būtu diezgan pašsaprotami devalvēt valūtu. Bet nav, ko devalvēt, jo ir eiro.
b>G.D.
04.06.2009 08:44
Ja muusu nakosjaas valdiibas pie 10% IKP izaugsmes atkal dziivos ar 3% budgjeta deficiitu, tad Latvijai buutu vispraatiigaak eirozonai nekad nepievienoties.
j
04.06.2009 09:16
Labs raksts. Par devalvāciju runājot, ir jāatceras, ka katra mākslīga darbība izraisa pretdarbību kaut kur citur. Šajā gadījumā, LB mēģinot noturēt kursu izpērk latus, līdz ar to sistēmā trūkst latu likviditātes un kāpj latu likmes. Tas savukārt nozīmē, ka valsts, kurai ir arī liels iekšējais parāds, nevar to refinansēt (kā to varēja novērot vakardienas parādzīmju izsolē), turklāt sistēmā vienkārši pietrūkst latu. LB turpinot uzpirkt latus, situācija vēl saasinās un jau ir jādomā par kaut kādiem lata substitūtiem - tāpēc ir tās runas par taloniem vai tml. Tikko parādās taloni, ir papildus spiediens uz latu. Un tā tas viss turpinās, kamēr LB rezerves ir tukšas. Ar šīm darbībām var nopirkt laiku, bet ja situācija Latvijā pēkšņi maģiskā veidā strauji neuzlabojas, rezultāts ir tas pats. Līdz ar to daudz prātīgāk ir devalvēt tagad, kamēr vēl ir palikušas rezerves nekā gaidīt kamēr viss sabruks. Un vispār ir nedaudz pārsteidzoši, ka tik daudzi cilvēki tic, ka politiķi spēs noturēties pret tirgus likumiem, tā nekad nav bijis un arī nebūs.
Passerby
04.06.2009 10:59
Vai autoram ir zināms, ka bez tiešā efekta, devalvācijai ir netiešais efekts, kas izpaužas importa cenu kāpumā? Ja tas ir zināms, tad man pavisam nav skaidrs, kā autors spēj citēt to, ka "900 tūkstošiem mājsaimneicību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti”. Ņemot vērā lielo patēriņa preču un izejvielu importa īpatsvaru (kuru aizvietošana vienkārši nav iespējama), tad protams jācieš no devalvācijas būs daudz vairāk nekā tikai tiem, kam ir kredīti eiro.
