Nedaudz vairāk par šausminošo tematu - devalvāciju. Bet vispirms, skaidri izteikšu savu nostāju šajā jautājumā. Ir ‘pasaules stāvoklis’ A, kurā devalvācija būtu pareizais risinājums, un ir ‘pasaules stāvoklis’ B, kurā tas tā nav. Es neesmu pareģis, tādēļ nezinu, kurš no šiem ir pasaules patiesais stāvoklis. Tomēr es domāju, ka veicot izpētes un nostiprinot faktus, mēs varam izteikt saprātīgus minējumus. Laikam tikai nedaudz pārspīlēšu sakot, ka lielākā daļa „ekspertu” Latvijā strādā ļoti centīgi (vai varbūt ne tik centīgi), lai rastu argumentus tam, ka mēs esam pasaules stāvoklī B. Bet problēma ir tāda, ka lielākā daļa argumentu man nešķiet pārliecinoši. Daudz no tā, ko redzu, ir uzpūtība un neziņa, tādēļ esmu aizdomu pilns.
Tātad, runājot par pagājušās nedēļas dažiem jaunajiem argumentiem. Avīzē Diena tika publicēta intervija ar Eināru Repši. Tad vēl Dienas Biznesā tika publicēta „devalvācijas analīze”. Un visbeidzot, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikumi. Sāksim pa vienam.
Pirmais, Repšes kungam tika uzdots jautājums, vai devalvācija ir laba ideja, uz ko viņš atbildēja noraidoši, sakot sekojošo:
„Bieži runā par eksporta priekšrocībām. Jā. Gadījumā, ja valūta tiek devalvēta, eksportētāji īslaicīgi jutīs kaut kādas priekšrocības, līdz atkal cenas izlīdzināsies un situācija atgriezīsies iepriekšējā līdzsvarā.”
Protokolam: es nesaprotu par ko Repšes kungs runā. Viens no priekšnosacījumiem, lai atgrieztos „iepriekšējā līdzsvarā” ir –algām latu izteiksmē ir jāpieaug līdz līmenim, kas pastāvēja pie iepriekšējā (augstāka) apmaiņas kursa Ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis ir 12% (un strauji aug), es nesaprotu kā tas varētu notikt. Devalvācija nesīs labumu eksportētājiem. Punkts.
Otrais, Dienas Biznesa”analīze”. Godīgi sakot, no lielākās biznesa avīzes biju gaidījis ko labāku. Galvenā doma ir visai vienkārša: mēs visi būsim zaudētāji, jo (I) mājsaimniecībām, kam ir paņemts aizņēmums eiro, būs jāmaksā vairāk; (II) eksportētāji negūs labumu, jo ”noieta tirgi ir ciet”, un (III) mums ir 7,5 miljardu eiro aizņēmums, kas ir jāatmaksā eiro. Neviens no šiem argumentiem neiztur kritiku.Sāksim ar to, ka DB ir aizmirsuši par to, ka alternatīva, ir „algu devalvācija” vai vēl ļaunāk, bezdarbs. Vai mazākās algas (vai bezdarbs) neapgrūtinās kredītu atmaksu? Tālāk, es tiešām nesaprotu šo jēdzienu - „noieta tirgi ir ciet”. Es varu tikai izteikt minējumu, ka tas nozīmē to, ka neko nav iespējams pārdot par jebkādu cenu. Vai tā tas šobrīd notiek? Vai, piemēram, Krievijas iedzīvotāji pārstāja pirkt? Vai, kas kā man šķiet ir tuvāk patiesībai, viņi samazināja izdevumus un pārgāja uz lētākiem produktiem? Tam var būt liela nozīme, ja tiek piedāvāta zemāka cena. Mēs te runājam par lietām, kuras māca „Ievads ekonomikā” līmenī. Sakot, ka eksporta tirgi ir ciet, ir tas pats, kas pateikt, ka „pieprasījuma likums” nedarbojas. Un visbeidzot, par 7.5 miljardu eiro aizņēmumu. Es domāju, ka tik liela naudas summa diez vai ir nepieciešama, ja vien Jums nav jāaizstāv pārvērtēta valūta.
Un pēdējais, pagājušajā nedēļā, sniedzot interviju LTV 100. pantam, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs publiski „aicināja tos "pseido-ekonomistus", kas uzskata, ka lata svārstību koridors būtu palielināms, pateikt, kā šāds solis varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai”. „Pseido-ekonomisti”??! Kad Latvijas Bankas prezidents nolemj, ka ir laiks tam pāriet uz „personīgo” līmeni, tas liek man aizdomāties. Vai tas nozīmē, ka prezidentam vairs nav ekonomisku argumentu, lai pārliecinātu iedzīvotājus oficiālās politikas pareizībā? Un kuri ir tie cilvēki, kurus Rimšēviča kungs sauc par „pseido- ekonomistiem”? Edward Hughes, Torbjorn Becker, Nouriel Roubini, Paul Krugman? Nu, ja man ir jānostājas kāda pusē, būšu tikai pagodināts, ja tikšu klasificēts kā pseido-ekonomists.
db, starp citu, bieži ļoti neprofesionāli strādā. to esmu pamanījis tematos, kas saistīti ar manu jomu - būvniecību. vienpusēja viedokļa atreferējums kā absolūtā patiesība.
Rimšēvičs esot kas līdzīgs Repšem šajā amatā - saņem lielu naudu un nedara neko. lai noskaidrotu, kas lācītim patiesībā vēderā un ko domā tie, kas tur roku uz lata pulsa, jārunā ar bankas darbiniekiem. un fm ierēdņiem, kas jau kādus divus gadus turot latu visiem spēkiem, kā dzirdēts.
y
10.03.2009 20:12
Devalvaacija nav zaales, devalvaacija ir inde!!! Devalvaacija nav zaales, devalvaacija ir inde!!! Devalvaacija nav zaales, devalvaacija ir inde!!! Vai paarliecinaaju? lol
jv
10.03.2009 22:34
Vjaceslavu D., Mortenu Hansenu, Peteri Hohfeldu, Martinju Kazaku - luuk, ekseprti, kas buutu jaaliek kaadaa no valsts ekonomiskaas atkopshanaas padomeeme vai valdee. Kad beidzot tiks ieviesti likuma groziijumi, ka valdiibaa un vispaar saeimaa driikst straadaat kompetenti cilveeki, nevis muzikji un sportisti. Piedodiet par sarkasmu, bet paveerojot saeimas deputaatu ieprieksh ienjemtos amatus un to izgliitiibu - tas nav briinums, ka esam tur kur esam.. diemzheel. Attieciibaa par lata devalvaaciju, nevar nepiekrist, ka tas atstaatu pozitiivu ietekmi uz Latvijas eksportu un viennoziimiigi samazinaatu aareejaas tirdznieciibas deficiitu, tachu vai ar to buutu pietiekami, lai nodroshinaatu ilgterminja attistiibu, vai vismaz iisterminja atkopshanos - ar shiibriizha valdiibas politiku - diezvai.
I.K.
10.03.2009 23:43
Lai kā arī man nepatiktu Rimšēviča retorika, es arī pievienojos jautājumam: tātad, kā devalvācija palīdzētu Latvijas ekonomikai?
" nesīs labumu eksportētājiem. Punkts." Atvainojiet, bet, ja tas arī ir viss skaidrojums, tad tā tiešām ir pseido argumentācija. Prasās pierādījumi. Piemēram, KURIEM eksportētājiem devalvācija nesīs labumu (ņemot vērā importēto izejvielu un enerģijas sadārdzināšanos)? Cik LIELS būs no tā labums valsts budžetam nodokļu ieņēmumu izteiksmē? Cik nozīmīgai ir jābūt lata devalvācijai (15%? 50%? 80%?), lai ieguvums būtu PIETIEKAMI LIELS? Vai šis labums atsvērs krasu dzīves līmeņu samazinājumu pašām sociāli neaizsargātākajām grupām (kuras pie budžeta izdevumu griešanas tomēr tiek salīdzinoši vairāk sargātas)? Vai PIETIEKAMI LIELA devalvācija neapdraudēs Latvijas pievienošanos eiro zonai? Ja apdraudēs un eksporta turpinās nīkuļot vairākus gadus (ārējā pieprasījuma samazinājuma dēļ), tad kāds no devalvācijas būs bijis labums?
Vidēja termiņa (iespējams, arī ilgtermiņa) nākotnes bez ES bailouta vai bez ārējo tirgu atdzīvošanās Latvijas ekonomikai tāpat nav. Devalvācija nesniedz nekādas garantijas, bet šoka ziņā Latvijas iedzīvotājiem būs vēl sāpīgāka nekā pašreizējie samazinājumi (kas var arī viens otru neizslēgt - samazināt izdevumus nāktos šā vai tā, bet ar visu importa sadārdzinājumu komplektā). Turklāt devalvācija var kļūt nekontrolējama - piemēram, skat. kā Krievijā viņu kontrolētā devalvācija, šķiet, nav izdevusies, - un var apdraudēt pievienošanos eirozonai (kurā vismaz ir cerība līdz ekonomikas pārstrukturēšanai uz lielāku eksporta īpatsvaru - teiksim, 6-8 gadi, - uz laiku kļūt par tādu pašu " parazītekonomiku" kā Grieķija, kas savas problēmas risina uz pārējo ES dalībvalstu rēķina).
Nils
11.03.2009 00:08
I.K., bravo!
Trauts
11.03.2009 00:17
Pseido argumenti. Ražošanai ir nepieciešami trīs resursi - kapitāls, zeme un darbaspēks. Ja deflācijas rezultātā darbaspēka izmaksas krītas, tad kapitāla un zemes (t.i. resursu, kas Latvijā faktiski nav)izmaksas ceļas. Tādēļ ar tādiem argumentiem kā Dombrovskim (devalvējam, jo, lūk, ja nedevalvēsim nebūs labi un tā saka daudzi atzīti ekonomisti) nav iespējams pierādīt devalvācijas derīgumu Latvijas situācijā.
Trauts
11.03.2009 00:25
Deflācijas vietā vēlējos teikt devalvācija.
x
11.03.2009 10:07
nu un kur ir argumenti par devalvaacijas pozitiivo efektu? "nesīs labumu eksportētājiem. Punkts."??? Db bija normaali viss aprakstiits pa punktiem un ljoti preciiza analiize ar konkreetiem argumentiem un prognozeem. kas no taa ir "pseido-ekonomista" ieraxtaa? dazhreiz zheel, ka DP nevar paariitim taa saucamo ekonomistu, bet reaali musinaataaju un valuutas spekulantu, paraustiit spalvas :)
V Dombrovskis
11.03.2009 10:21
I.K. (un citi):
Lieta ir tāda ka man ir laika ierobežojumi, tāpēc bieži es neskaidroju to, kas man lielas diezgan acimredzams. Tas nenozīme ka es nevaru, tas nozīme ka skaidrojumi prasa laiku. Detalizēti skaidrojumu par šiem jautājumi ir atradami ekonomikas – piedodiet, pseido-ekonomikas – macībgrāmātās. Bet labi – es Jums došu papildus skaidrojumu. Jebkurā uzņēmuma darbību var vienkāršoti aprakstīt ar sekojošo vienādojumu:
Peļņa = PQ – wL – rM
kur P ir cena, Q – pārdotas produkcijas apjoms, L – vietēji resursi (piem. darbaspēks) un w ir to cena. Savukārt, M ir importētas izejvielas un r ir to cena. Pieņemsim ka uzņēmums pārdot visu savu produkciju ārzemji noieta tirgos. Devalvācija nozīme ka P un r latu izteiksmē pieaugs – teiksim, par 30%. Kas notiks ar uzņēmuma peļnu? Ta pieaugs. Kas notiks tālāk ir atkarīgs no situācijas noieta tirgū. Ja tajos ir krītums (ko šodien), tad visticamāk tas dotu šim uzņēmumam iespēju samazināt savas cenas un, līdz ar to, samazināt Q kritumu. Runājot par mūsu situāciju, tas nozīmētu ka, piemēram, ražošanas sektora krītums varētu būt, teiksim, 18%, nevis 24%. Jums šāds ieguvums nebūtu „PIETIEKAMI LIELS”? Protams, Jums ir tiesības ir savo subjektivu viedokļi. Es tikai vēlētos Jums atgadināt, ka cilvēkiem, kuri ši mazāka krītuma rezultātā saglabās savas darba vietas, varētu būt pavisam cits viedoklis. Es Jums ari atgadināšu, ka sociāli mazaizsargātas grupas ir atkarīgas no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. Un nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no Q. Bet mani patiešam uztrauc kaut kas cits. Lasot šādus komentārus, es jūtos ka, teiksim, kāds ārsts no „neatliekamas palīdzības”, kurš atbrauca pie smagi slima cilvēka. Bet pekšņi ši cilvēka ģimene sak ši arsti mācīt par to, ka viņam jāarste pacientu. Viņam sāka na viņa diagnoze ir nepareiza, ka zales patiesībā ir inde, un ka viņš vispar ir pseido-ārsts. Protams, pirmā reākcija ir – ejiet Jūs visi... ārstiet paši! Bet pēc tam ši pirmā reākcija pāriet un viņs saprot ka paši tomēr viņi nevar un nezin, un kaut kas ir jādara. Tiesa, ekonomiskā rececijā ir visur. Bet tikai Latvija ta it tik dziļa un sapīga. IKP kritums 12% apmērā, ražošanas krītums 24% apmērā, ārējais parads no kādiem 10% dažu gadu laikā pieaugs līdz gandrīz 50% no IKP. Varbūt tomēr pietiek ārstet pašiem? Varbūt atnacis tomēr laiks saprast ko normālā sabiedrībā ārstiem jāarste, skolotājiem jamaca, un ar ekonomiku tomēr vajag nodarbināties profesionāli apmacītiem ekonomistiem.
x
11.03.2009 10:37
Bet tikai Latvija ta it tik dziļa un sapīga --------- nu taa jau ir prasta meloshana. ukrainji apliecinaas :) un ko dariit, ja iespeejas exporteet samazinaas (arii par teoreetiski leetaakaam cenaam) un ko ir ieguvushas valstis, kuras liidz shim ir devalveejushas savas valuutas - varbuut "pseido-ekonomistam" ir kaads cipars, kas apliecinaas ne tik strauju eksporta kritumu?
