Raksts

Divi iemesli, kādēļ man nepatīk „Gaismas pils” projekts


Datums:
21. maijs, 2008


Autori

Vjačeslavs Dombrovskis


Vai arī, sauciet tos- iemesls #101 un #102. Lūk, tie ir (bez īpašas secības)

Iemesls #1: Šis ir 19. gadsimta projekts 21. gadsimtā

Stāsts no tā laika, kad mācījos Vusterā, Masačūsetsā. Pilsētas valdība uzskatīja, ka Vustera ir konkurents blakus esošajai Bostonai un nolēma virzīt pilsētu uz priekšu jaunajā gadsimtā, būvējot dažus ļoti dārgus sabiedriskās infrastruktūras objektus. Viens no šādiem projektiem bija pilsētas vilcienu stacijas rekonstrukcija, kas tika pabeigta 2000. gadā un nodokļu maksātājiem izmaksāja aptuveni 32 miljonus dolāru. Rezultāts bija estētiski diezgan krāšņs, bet praktiski diez vai noderīgs. Lielākoties šīs lielās rekonstruētās ēkas ir vienkārši…tukšas. Dienas, kad cilvēki masveidā ceļoja ar vilcienu, ir pagājušas, esiet sveicināti aviolīniju ērā! Vairums domājošu cilvēku uzskata, ka šī rekonstrukcija bija nevajadzīga nodokļu maksātāju naudas izšķiešana. Vilcienu stacija bija laba ideja 19. gadsimtam. Tomēr lidosta ir daudz labāka ideja 21. gadsimtam.

Mūsdienās „bibliotēkas” kā tādas, nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Es, protams, runāju par informāciju tehnoloģijām un internetu. Piemēram , es esmu zinātnieks un tomēr, neesmu liels REA bibliotēkas lietotājs. Es intensīvi lietoju tādas elektroniskās datu bāzes kā JSTOR, kas skaitās cienīgu ekonomikas un citu zinātņu pētniecisko darbu elektroniskās noliktavas. Pieeja šādām elektroniskajām datu bāzēm ir diezgan dārga un uzskatāma par privilēģiju kuru novērtē visu nozaru pētnieki. Kā ir ar grāmatām? Jāsaka, ka es nevēlēšos lasīt jebkuru grāmatu par ekonomiku, kas iznāk. Grāmatu ir ļoti daudz, bet mans mūža garums ir ierobežots, un jārēķinās arī ar to , ka manam laikam ir daudz citu produktīvu pielietojumu. Tomēr, informācijas tehnoloģiju attīstība ļauj pētniekiem efektīvāk sazināties savā vidē (atkal elektroniskā veidā), kas dod man iespēju priekšlaicīgi novērtēt, vai es vēlos izlasīt kādu īpašu grāmatu, fiziski to pat neredzot. Piemēram, daudzi izdevēji piedāvā iespēju daļēji apskatīt viņu grāmatas internetā. Ja es domāšu, ka grāmata ir tā vērta, es to nopirkšu, vai arī palūgšu skolas bibliotēkai to iegādāties. Secinājums, mūsdienās nav vajadzīga milzīga bibliotēka, kura fiziski glabātu katru grāmatu. Ja „Gaismas pils” patiešām tiks uzcelta, mans minējums ir, ka es to vispār neizmantošu.

19. gadsimtā (un agrāk) bija tā, ka informācija bija trūcīga un tās uzglabāšana bija dārga. Tādējādi bija pieprasījums pēc bibliotēkām kā fiziskās informācijas glabātuvēm, kur arī bija iespējams piekļūt pie informācijas. 21. gadsimts ir laiks, kad uzglabāšana ir ārkārtīgi lēta, un tādēļ tas ir informācijas pārpilnības laikmets. Jau šobrīd pasaule pārplūst ar informāciju un tas ir tikai laika jautājums, pirms pat vidusmēra iedzīvotājs būs ar to satriekts. Padomājiet, cik daudz ekonomikas blogu pastāv un vai fiziski ir iespējams sekot vismaz daļai no tiem? Mūsdienu trūcīgākais resurs ir vērtīgā informācija, nevis jebkura informācija. Cilvēki novērtēs pakalpojumus, kas piegādās uzticamu un kvalitatīvu informāciju, kura būs pielāgota viņu idividuālajām vajazībām. Fiziskas bibliotēkas vieta šajā jaunajā informācjas laikmetā nav skaidra, tai ir pārāk liels risks kļūt par vilcienu staciju 21. gadsimtā, par „stulbuma pili”.

Iemesls #2: Viss pasākums „smaržo” pēc nodokļu maksātāju naudas piesavināšanās

Lūk, viegla recepte kā piesavināties nodokļu maksātāju naudu. Piedāvājiet „draudzīgajai” politiskajai partijai finansēt sabiedrisku projektu, kas skaitās liels, unikāls un tehniski sarežģīts, lai samazinātu līdz minimumam tos, kas varētu šo darbu izpildīt. „Uzskrūvējiet” izdevumus, lai slēptu peļņu. Pārliecinieties, ka tikai divi pakalpojuma sniedzēji „cīnās” par projektu. Vienam no viņiem ir jābūt „viltotam” un jāpiedāvā nepārprotami augstāka cena. Parūpējieties, lai neviens cits potenciālais pakalpojuma sniedzējs nepiedalītos izsolē. Uz mirkli pieņemsim, ka iepriekšminētā „sazvērestības teorija” precīzi apraksta notikumus, kas notikuši pēdējos pāris gadus. Vai mēs varam kaut ko teikt par izšķērdības apjomu?

Nav daudz tādu būvuzņēmumu, kas varētu apgalvot, ka tiem ir liela pieredze „piļu” celšanā, tāka tikai divas vietējās „apvienības” pieteicās. Pirmatnējā piedāvātā cena, ko piedāvā „PBLC & Co” (189 miljoni latu) ir tik daudz augstāka par to, ko piedāvāja „Skonto & Co” (139 miljoni latu) ,ka ir skaidri redzams, kurš šeit izsauc šāvienus. Tas viss darbotos ļoti veiksmīgi, ja vien nerastos vajadzība atbrīvoties no Igaunijas „Merka”. Vietējo attaisnojums bija apgalvojums, ka „Merkam” ir slikta reputācija. Igaunijas valdība patiešām uzsāka pret-korupcijas izmeklēšanu pret „Merku”. Neskatoties uz šo faktu, mums ir jāatceras, ka neviens nav vainīgs, kamēr pretējais nav pierādīts tiesā. Tādēļ lēmums izslēgt „Merks” bija pilnīgi patvaļīgs. To var interpretēt tikai kā apšaubāma attaisnojuma izmantošanu, lai pārliecinātos, ka „Skonto un citi” iegūst pasūtījumu.

Šajā stāstā interesanti ir tas, ka (acīmredzami sadusmots), „Merks” nāca klajā ar piedāvājumu uzcelt „pili” par 87 miljoniem latu. Es uzskatu, ka šis novērtējums ir tuvāks reālajām celtniecības izmaksām. Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis savu dzīvokli (vai māju) zina, ka vienīgais efektīvais veids, kā sasniegt zemākas izmaksas ir konkursa kārtībā izvēlēties vienu no vairākām celtniecības komandām. Tehnisko detaļu daudzums pat pašos vienkāršākajos būvdarbos ir diezgan augsts, un speciālists vienmēr spēs piemuļķot ne-speciālistu. Tikai liekot savā starpā konkurēt vairākām celtniecības komandām var panākt, ka piedāvātā cena ir pietiekoši tuva minimālajai iespējamajai cenai. Saskaņā ar iepriekšminēto sazvērestības teoriju, konkurence starp „PBLC & Co” un „Skonto & Co” bijusi viltota, un tikai „Merks”, ir bijis īsts konkurents. Tādējādi, var uzzināt, cik daudz nodokļu maksātāju naudas piesavinās lielās celtniecības kompānijas un to protežē Saeimā. Valdības aģentūra tikko parakstīja līgumu par bibliotēkas celtniecību, kas izmaksās 135 miljonus latu. Domāju, ka aprēķinus spēsiet veikt paši.

In English here


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!