1) darba tirgu nesastada tikai "latviesu" uznemumi - darba tirgus ir daudzveidigs;
2) krievi samera labi jau runa latviski pakalpojumu sektora un pamazam ari izglitiba;
3) izlemt par citu berniem vinu vecaku vieta ir liekuligi, ka ari teikt citiem, kas tiem butu labak, ja pats to negribetu piedzivot;
4) vai Nils nezin teicienu "stradat par latvieti"?
5) ar minoritatem javeic godigs dialogs un japiedava tiem labakais bilingvalisma modelis, t.i., kur latviesu valoda butu papildus valoda (additive bilingualism), nevis vinu pasu (subtractive bilingualism); ja minoritasu izglitiba parsvara notiks laviesu valoda, tad ta zaudes minoritasu izglitibas jegu ka tadu;
6) krievu valoda jau tagad ir minoritasu valoda varas aspekta (varbut vel ne lietojuma aspekta), bet, lai latviesu valoda nostiprinatos ir vajadzigs laiks; latviesu tauta ir mikronacija un sie aizsardzibas refleksi ir pilniba saprotami, tomer, vajag aizsargatiies pacietigi un piesardzigi, nesabojajot attiecibas ar citiem, ka ari slipet varu ar pareiziem lemumiem ta vieta, lai vajinatu varu ar pretrunigiem lemumiem.
Ar sveicienu,
Gatis Dilans,
krista_b
16.10.2003 11:26
Gati,
ko nozīmē "strādāt par latvieti"?
GD
16.10.2003 13:01
"Stradat par latvieti" ir populars izteciens, ko lieto situacija, ja cittautiesu (krievu) firma pienem latvieti, kurs uztur dialogu ar varu (piemeram sekretares vai gramatveza darbs). Tas nozime, ka taja firma cilveki vaji parzin latviesu valodu vai ari tic, ka etniskais latvietis pratis labak lobet vinu intereses (parsvara latviesu) politiskaja elite.
G.
Horny
17.10.2003 15:26
Meģināšu pastastīt par situāciju, ka nepilsonis:
1) Sabiedrība jau bija pietiekoši integrēta atmodas laikā (to var redzēt arī referenduma par Latvijas neatkarību rezultātos). Es vēl nebiju pilngadīgs 1990. gadā, bet mans tēvs (vācietis) un mana māte (krieviete) balsoja par Latvijas neatkarību un LNNK deputātu, kurš uzreiz atņema viņiem pilsonību. 10 gadu laikā latvijas politiķi veiksmīgi dezintegrēja sabiedrību. Tagad pekšņi visiem sagribējas integrēt sabiedrību, bet tagad krievi noskaņoti pavisam savadāk neka pirms desmit gadiem.
2) Es nezinu kāpēc, bet latviešiem liekas ka krievi ir nelojāli. Un ja visiem krieviem dos pilsonību, tad Latvija uzreiz pievienosies Krievijai nevis Eiropas Savienībai. Tā nav taisnība. Varu to apgalvot ka cilvēks kurš pieder krievu sabiedrības daļai.
3) Es pilnībā atbalstu izglītības reformu.
4) Gribu uzzināt latviešu domas par tādiem tīri latviešu frāzēm ka "nacionālais kolektīvs", "nacionālie kadri"... utt.
5) Jebkuru, kurš sauks mani par kolonistu vai okupantu es saukšu par aborigenu. Loģiski, vai nē?
Ritvars
17.10.2003 16:03
Par atmodas laiku es ieteiktu palasīt Ilmāra Meža "Latviešus Latvijā". Tautas fronte izmantoja 1989.g. tautskaites iznākumus (tautības pa tautskaites iecirkņiem), lai noteiktu vēlēšanu apgabalu robežas un prognozētu (un ietekmētu!) kandidātu panākumus. 5% robežās tas arī izdevās.
Horny
17.10.2003 17:00
Pastasti sikāk par šo sistēmu. Es neko neesmu sapratis.
Ritvars
17.10.2003 17:53
Mērķis ir maksimizēt LTF panākumus.
Pieņēmums ir, ka praktiski latvieši balsos par LTF, bet lielākā daļa krievu - par interfronti.
Avots ir tautskaites dati.
Metode ir vēlēšanu apgabalu robežu vilkšana - lai latvieši ir minimālā pietiekamā vairākumā. Kur tas nav iespējams, izveido maksimālu krievu apgabalu.
Iznākums ir Rīgas Tautas deputātu padomes sastāvs 50:50 (kaut latvieši bija tikai 36%!).
Secinājums ir, ka mērķis tika sasniegts, pieņēmums bija pareizs un metode - atbilstīga.
Staļins
18.10.2003 12:36
He!
Ritvar,tevis dotais piemērs liecina ,ka džentelmeņu spēles noteikumi mūsu reālpolitikā ir kaut kas tīri teorētisks un abstrakts.Teiksim,vajadzēja 1989.g.pārliecināt "krievvalodīgos" balsot par Latvijas suverenitāti-solīsim.Piemēram to,ka viņi PĒC TAM būs pilntiesīgi valsts iedzīvotāji-lūdzu sasolīsim,kas tik ienāk prātā. Bet vēlāk -"paši vainīgi".
Ar tādām metodēm var darboties kliķe .Un šādi tā var darboties ļoti ilgi ,pat ja tai nav plašu sabiedrības slāņu atbalsta valsts iekšienē,bet ir ĀRĒJS politisks pasūtijums jeb "misija".Bet kad jārisina aktuālas iekšpolitiskas problēmas,kuru risināšanā nepieciešama plaša sabiedrības iesaistīšanās-tad rodas neatrisināmas problēmas. Piemērs tam ir sabiedrības integrācija,kura tieši vai netieši ir saistīta ar tādiem jautājumiem kā-starpnacionālās attiecības,starpvalstu attiecības,dekolonizācija,sabiedrības konsolidācija,pilsoniskas sabiedrības veidošanās,sabiedrības piedalīšanās lēmumu pieņemšanā un apspriešanā u.t.t.Ir teikts-tāds ģenerālis,kas spējis pavēlēt zaldātiem šaut uz savu tautu,nespēj būt tautas armijas vadītājs. Ir bijis tā, ka latviešiem ir solīts viens,krieviem-kas cits,ārzemniekiem runāts par citām lietām.Galvenais-lai notic solītajam un dara to ,kas kādam vajadzīgs.
Mans secinājums-šī politiskā elite,kas būtībā ir transformēta padomju nomenklatūra ,nespēj un nespēs risināt svarīgas iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas,kur nepieciešama plaša pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās.
Rems
20.10.2003 18:13
Staļinam
Viss būtu labi tevis teiktajā. Ir tikai viena nelaime - mums nav tās pilsoniskās sabiedrības... Mums gan elite ir padomiska, gan sabiedrība ir padomiska. Tomēr elitei ir vairāk iespēju izglītoties un attīstīties, līdz ar to elite caurmērā ir attīstītāka (mazāk padomiska) nekā sabiedrība. Atliek vien novēlēt, lai attīstītākie sabiedrības locekļi iekļūtu elites sastāvā. Bet tas jau ir atkarīgs no viņu pašu aktivitātes...
Staļins
25.10.2003 20:17
Rem tavā teiktajā viss it kā būtu pareizi un loģiski,bet...tikai daži sīkumi! Ir mums Pilsoņi-pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļa.Kāpēc nav pilsoniskas sabiedrības? Ir spēles ko džentelmeņi nespēlē.Un reālpolitika Latvijā laiķam būs šāda spēle.Un vai nebūtu labi pamainīt šo spēli tā ,lai džentelmeņi to spēlētu? Bet vai uz šādu spēli ir spējīga mūsu nomenklatūra -komunistisko laiku "aristokrātija"? Nē mūsu elites darba resurs kopumā ir izsmelts,"misija" gandrīz ir izpildīta,kāpēc mums būtu mākslīgi jāuztur pie dzīvības mironis?
Paldies par skaisto piedāvājumu aktīvistiem pacensties iekļauties elitē. Paldies,bet nē!
Staļins
25.10.2003 20:17
Gunārs Blūms
22.12.2003 19:19
Krievi Latvijā, kas nerunā latviski nav mums dāvana, - taču kopā jādzīvo. Domāju, ka skolotājiem skolās ir jābūt pilsoņiem, jo sabiedrības skološana ir valstiski svarīga lieta. Un pilsoņiem un tiem, kas strādā sabiedrībā, ir jāprot latviešu valoda. Taču, kādā valodā skolās mācīties, latviešu vai krievu, jālemj pašiem krieviem. Domāju, ka Latvijai nav vajadzīgi latviski runājoši ienaidnieki, kā arī, paklausīgi bezprincipiāli mietpilsoņi.
Ģirta Salmgrieža jautājums par ar krieviem "vienotas, saliedētas sabiedrības veidošanos" un ministra Muižnieka atbilde, ka "stereotipus var lauzt tikai ar sistemātisku, ilgstošu darbu" man liekas ļoti dīvaini - it kā sabiedrību var saliedēt ne ar kvalitatīvu, bet ar kvantitatīvu darbu un ka latviešu sabiedrība jau būtu vienota un saliedēta.
Domāju, ka gribēt vienotu, saliedētu sabiedrību bez vienotas, saliedētas sabiedrības ideoloģijas, turklāt piespiestu ar varu, ir pilnīgs absurds - tāda gribēšana ir politikas alķīmija, kam nav vajadzīgs ministrs par 2000 Ls tautas naudas mēnesī, un tautai nav vajadzīgas vēl vienas sagrautas cerības.
