Diemžēl, raksts tikai konstatē problēmas, kas ikvienam loģiski domājošam cilvēkam Latvijā jau ir tāpat redzamas, bet nesniedz atbildes uz jautājumiem. Kaut vai par dialogu starp etniskajām kopienām - kādā valodā tam galu galā jānotiek, latviešu vai krievu, vai abās? Kā to organizēt? Pat jau no diskusijām internetā redzams, ka samērā maz krievu piedalās latviešu portālos, un otrādi - tāpēc ,ka nevēlas negatīvas emocijas ,turklāt citā valodā. Vēl autors ne sevišķi korekti salīdzina latviešu un krievu ( u.c. "krievvalodīgo" ) situācijas: "Visai izplatīta ir naivā pārliecība, ka krievi Latvijā ļaus izdarīt ar sevi to, kam latvieši izmisīgi pretojās padomju okupācijas piecdesmit gados." Par naivumu var piekrist, tomēr galu galā Latvija nav vienīgā valsts pasaulē ,kur krievi var eksistēt un attīstīties kā nācija. Vienīgā tā ir latviešiem. Tāpēc krievi varētu pretoties pārlatviskošanai mazāk "izmisīgi", nekā latvieši pārkrievošanai. Nevar likt vienādības zīmi starp latviešu ( kā nācijas ) izdzīvošanu un krievu (kā etniskas grupas ) komfortu Latvijā. Par toleranci. Tolerance atrisina tikai pusi no problēmas. Būtībā Latvijā starpetniskā tolerance jau pastāv. Nav nacionālā naida. Ir nacionālais diskomforts, ko latvieši izjutuši nepārtraukti, bet krievi - varbūt pēdējos 10 gadus. Jautājums ir, kā to mazināt, par to arī būtu vērts diskutēt. ( Atvainojos,ja atkārtoti, pirmais nez kādēļ nepievienojās ).
leskus
14.01.2002 11:51
Pēdējā laikā pārņem tāda sjūta,ka lielākai daļai latviešu nav skaidrs,vai nu viņi ir aizmirsuši,kāpēc Latvijai bija nepieciešma neatkarība no padomijas.Pirmais iemesls bija latviešu tautas saglabašana,bet otrs deokupācija.Tagad, kad vara it kā ir pašu rokās, mēs runājam par absurdu integrāciju,kuras būtību pat loģiski nespēj izskaidrot tie, kas paši uzdodas par speciālistiem,bet pavisam esam aizmirsuši par principiem,kas ir nepieciešami patiesai latviešu tautas izdzīvošanai.
Ar integrāciju šobrīd saprotu to,ka pēc iespējas vairāk nepilsoņu saņem pilsonību.Līdz ar to tiek radīta lielāka plaisa pilsoņu vidū, jo līdz ar jaunajiem pilsoņiem būtski mainās pilsoņu politiskās intereses,kas gan iekšpolitikā,gan ārpolitikā kļūst diametrāli pretējas.
JanisVe
14.01.2002 16:35
Integrācijas problēmas vienīgais īstenais risinātājs būs laiks. Tikai paaudžu maiņa parādīs, vai šāda integrācija ir reāli ir iespējama. Pašlaik proces ir samocīts, citāds tas nemaz nevar būt. Mums visiem ir viena vēsture. Latvieši atceras vienu, krievi ko citu. Mēs ejam uz vienu pusi, krievi vēlas palikt tur, kur bija, jo viņiem, viņu interesēm un kultūrai situācija bija ļoti labvēlīga. Tāpēc pretestība ir dabiska. Un tomēr - mēs esam Latvijā. Saistībā ar integrāciju to nekad nedrīkstētu aizmirst ne latvieši, ne krievi. Nebūtu jāizvirza āprobežotas prasības prasību dēļ, bet jāizvērtē, kas reāli nepieciešams, lai maksimāli minimizētu kaitējumu latviešu valodai un kultūrai.
Imants
16.01.2002 16:59
Vēl par tēmu.: autors raksta:
1."Rezultātā izvēle starp dažādiem integrācijas stratēģijas variantiem netika izdiskutēta sabiedrībā, starpkopienu dialoga vietā joprojām dominē monoloģisms, kam pamatā ir pārliecība, ka “savējie sapratīs”. " Lieta tā, ka reāli pastāv divkopienu ( latentā formā ) valsts, un ,uzsākot šādu dialogu, pastāv bažas, ka krievu kopiena neatsaucami materializēsies no latentas uz reālu formu. Būtu sākumā jānoskaidro tikai daži būtiski jautājumi : kas ir krievu kopiena ,kuri ir krievu kopienas pārstāvji, kādas galu galā, ir krievu kopienas prasības? Bet ar to pašu jau šī kopiena būtu definēta. No tā arī mēs baidāmies, iespējams, pamatoti. Tāpēc arī tiek skaitītas dažādas mantras - integrācija, tolerance - cerībā, ka tas mums palīdzēs. "Mēs esam ceļā uz "integrētu" sabiedrību" - ļoti skaisti, turklāt ceļā var atrasties neierobežoti ilgi.
2."Integrācija ir vidusceļš starp asimilāciju (kā etniskās identitātes zaudēšanu) un segregāciju (kā etnisko kopienu vienaldzīgu ( vienlīdzīgu ? )līdzāspastāvēšanu)." - - beidzot pietiekami īsa un lakoniska "integrācijas" definīcija. Tikai man joprojām nav skaidrs, kā īsti autors šo vidusceļu iedomājas praktiski. Es , piemēram, personiski gribētu būt pakļauts segregācijai tādā veidā, ka dzīvotu privātmājā latviskā vidē, nevis daudzdzīvokļu mājā krieviskā vidē.
Atbalss
24.04.2002 09:55
Vidus ceļs ir izsklāstīts Austrumu mācībās.Diez vai tas ir piejams musu māju politikiem?Politiki darbojās tad,kad izjūt spiedienu(viņi nav pārdabiskās būtnes).Spiediens var būt iekšējs(apsēstība ar ideju) un ārējs(sabiedribas griba).Būtu jau labi,ja kāds mācētu izvērtēt piedāvāto ideju kvalitāti!Būtu jau labi,ja sabiedrības griba varetu brīvi izpausties caur sabiedriskajām organizācijām!Bet...pašlaik,demokrātija Latvijā ir meklējama partiju brunčos("naudas maisi" izvēlās to fasonu),vai pie auklītes pupām.
Pitijs
23.01.2003 17:13
Hmm, man liekas, ka shi ir tipiski liberaala situaacijas analiize.
Man liekas, ka ir perfekti nospraut to robezhu runaajot par briiviibu, ka jaaljauj dariit viss, ko indiviidi veelas un kas neapdraud citus indiviidus, tomeer...
Buusim godiigi - krieviem lidz galam Latvijaa netiks ljauts dariit visu ko tie veelas. To nosaka piemineetaa veesturiskaa pieredze, ko ir guvushi latvieshi starpetniskajas attieciibaas - diktatu no padomju (lasi: krievu) tautas. Viss, ko krievi dariis sastaps latvieshu elites aizdomas, ka tas ir pret latvieshiem.
Galu gala personigas autonomijas robezhas dikte un nosaka sabiedriibaa valdoshais patiesiibas rezhiims par etnicitati - kuraa dominee latvieshu apdraudetibas diskurss, kas tiek atrazhots gan tishi, lai manipuleetu ar veeleetaajiem, gan netiishi - iracionaalu bailju rezultaataa.
Taapeec man liekas, ka liberaalaa pieeja nebuus gluzhi pareiza, jo vinja tikai iesaldes latvieshu dominances situaaciju un apdraudetibas diskursu - vienigais bus jauns satvars diskusijai - politiska nacija...
Varbuut, ka buutu jaasamierinaas ar sho latvieshu/krievu noshkjiirumu un saancensiibu??? Galu galaa saancensiiba veel nenoziimee naidu un tieksmi uz destrukciju???
