POLITIKA.LV
English
RSS
Vēstkopa
TēmasPar portāluKopienaBlogiAudio un videoZiedot
Meklēt
tēmas
Vide un ilgtspēja
Politikas kvalitāte
Mediju kritika
Cilvēktiesības
Tiesiska valsts un korupcija
Starptautiskā politika
Sabiedrības integrācija
Pilsoniskā sabiedrība
Izglītība un nodarbinātība
Fwd: Eiropa
visas tēmas
Burtu lielums:
Tēma: NRTP — ar cenzūru
Kārtot:
Aleksis13.01.2010 00:08
>>> Izvērtējot citu valstu normatīvo regulējumu, var secināt, ka šādas normas nav paredzētas ne Lielbritānijas, ne arī, piemēram, Francijas likumos. Apvienotās Karalistes normatīvais regulējums uzsver nepieciešamību rūpīgi izvērtēt kontekstu, kādā tiek pārraidīti materiāli, kas cita starpā iekļauj vardarbību, aizskarošu valodu, personas cieņas aizskaršanu, diskriminējošas attieksmes paušanu un citas izpausmes, kas gan neietver sevī nacionālo godu un cieņu. Līdzīgu regulējumu paredz arī Francijas likums, nosakot tādu viedokļu ierobežošanu, kas varētu aizskart citu personu godu, bērnu intereses, publisko kārtību, neminot nacionālā goda un cieņas aizsardzību.
=======

Vai nu likumos ir paredzēta vārda brīvība, vai nu viņas nav. Kā jau autore pamatoti raksta Rietumeiropas valstīs mēdz ierobežot tiesības "paust diskriminējošu attieksmi" (t.i. nevis diskriminēt kādu un pat ne kurināt naidu un aicināt uz fizisku vardarbību, bet vienkārši neglaimojoši izteikties par kaut kādām ļaužu grupām), vai arī neatļaut noliegt armēņu genocīdu 1915.gadā (Francija, sk. http://www.guardian.co.uk/world/2006/oct/12/france.turkey ). Francijā joprojām ir spēkā likumi, kuri aizliedz publiski lietot bretoņu valodu (viena no tradicionālām minoritātēm Francijā - ķelti, kuri dzīvo Bretaņas pussalā). Vārda brīvība? Êtes-vous sérieux?

Nerunāsim nemaz par Vāciju un Austriju, kur nevietā nodziedāta Horsta Vesela dziesma ir krimināli tiesājams nodarījums. Uz šī fona Latvija ne ar ko īpašu neizceļas. Ja mums kāds jautā, vai ir korekti šādi ierobežot cilvēku pamatbrīvības, tad varam droši aizbildināties, ka mēs cītīgi mācāmies no Vecās Eiropas, kur dara tieši to pašu.

Ja autore vēlas vispusīgi aizstāvēt vārda brīvību, tad ir zināms viens adekvāts risinājums - kaut kas līdzīgs ASV Konstitūcijas pirmajam papildpantam (First Amendment). Protams arī ASV ir izņēmumi - teiksim, noteiktas situācijas, kad vārda brīvība rada apdraudējumu konkrētiem cilvēkiem. Bet šis labojums vienā gājienā padarītu visādus vārda brīvību ierobežojošus likumus (no sērijas "armēņu genocīda noliegšanas aizliegšana" vai "lata stabilitātes apšaubīšanas aizliegšana") par nejēdzību.

Ja turpretī vēlamies iet "zelta vidusceļu" starp cenzūru un brīvību, tad mums būs visādas nesimpātiskas situācijas, kad Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu DP arestēs par viņa sodāmajām šaubām, bet Andris Šķēle varēs šaubīties par to pašu cik tīk. Ja NRTP varēs pati taisīt jociņus ar filmu "Putina sistēma", bet citus par daudz triviālākiem nodarījumiem pieprasīs tiesāt.
Latvietis14.01.2010 17:04
Cik jūdasa grašus kangaru skribentei samaksāja 5.kolonas urlas.? Ari latvju tauta savā azotē izaudzina odzi.Šādi pavļika morozova izdzimteņem nekas nav svēts, tie spēj nodot pat savu tautu,māti un dzimteni.
Aleksis - Latvietim14.01.2010 21:51
>>> Latvietis: Cik jūdasa grašus kangaru skribentei samaksāja 5.kolonas urlas.? Ari latvju tauta savā azotē izaudzina odzi.
=====
Manuprāt, tā ir tāda padomju totalitārisma iespaidota attieksme pret pasauli: T.i. ir viena pareizā ideoloģija, dzimtene atrodas naidīgu imperiālistisku valstu ielenkumā, visi, kas novirzās no ģenerāllīnijas, ir odzes, nodevēji un tautas ienaidnieki. Un pat vairāk - tie, kuri ienaidnieku mēģina aizstāvēt (kaut vai aizbildinoties ar cilvēktiesībām) - tie ir tādi paši odzes, nodevēji un tautas ienaidnieki. Atliek PSRS vietā ielikt Latviju, pretpadomju propagandas vietā - neveselīgas šaubas par Latvijas valsts rašanos - un varēsim Jūs droši sūtīt tiesāt disidentus un pretvalstiskus elementus.

Mamikins kā žurnālists izrīkojās neētiski - visi mēs to redzam. Viņa darba devējam (TV5) ir visas tiesības šim žurnālistam izteikt savu neapmierinātību, noņemt viņa raidījumu vai atlaist no darba. Bet valstij nav jāvajā cilvēki par viedokļiem, ko viņi ir pateikuši. Tā ir elementāra cieņa pret mūsu Satversmes normām.

Cita lieta atkal ir tā, ka dažs labs cilvēktiesību aizstāvis sāk šķirot - Mamikina viedokļi mums ir obligāti jāatļauj, toties pret sev netīkamiem viedokļiem varam vērsties ar visu prokuratūras bardzību, ceļot absurdas apsūdzības. Līga Biksiniece-Martinova (starp citu - latviešu nodokļu maksātāju uzturēta Tiesībsarga biroja darbiniece) nevis aizstāvēja pamatbrīvības - t.i. vārda un preses brīvības, bet pati pieteicās par "ekspertu", lai sāktu laist pilnīgu sviestu: Pamatot, ka vārda "žīds" izmantošana avīzes DDD publikācijās esot "etniskā naida kurināšana". Ja viņa tikai sevi diskreditētu, būtu OK, bet viņa līdz ar to bojāja dzīvi normāliem latviski domājošiem žurnālistiem un izdevējiem - Gardam, Muzikantei, u.c. Visas tiesas prāvas šī Biksiniece-Martinova (kopā ar Arturu Kuču un citiem pseidoekspertiem) pazaudēja. Bet kaitējums vārda brīvībai bija nodarīts. Tagad varam baudīt šīs "tiesībsardzes" darba augļus.

To, kādi ir mūsu eksperti un cik "loģiski" viņi spēj argumentēt - sk. http://www.dddlnf.com/content/view/267/29/ . Komentāri tur ir lieki. Tādus "cilvēktiesību ekspertus" vajadzētu likt pie kāda godīga darba.
Jaņdžs16.01.2010 19:03
Tēbā parādijās sērga un ķēniņš steidzās uzzināt tās iemeslu. Ķēniņš sērgas iemeslu uzzināja un izdūra sev acis, lai to nebūtu jāredz. Latvija atrodās pēc-Tēbas, t.i., cenzūras laikmetā. Sērga turpinās.
Pievieno savu komentāru
Vārds*:
Adresāts:
Komentārs*:
* Obligāti aizpildāmie lauki

Politika.lv aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Noteikumu neievērošanas gadījumā politika.lv patur tiesības dzēst komentārus un liegt rakstu komentēšanas iespēju.

Par mums|Kontakti|Ziedo politikai.lv|Atbalstītāji|Autortiesības|Reklāma|FAQ
RSS
© Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Redakcija: ;
Portālā publicēto darbu autoru viedokļi var atšķirties no politika.lv redakcijas un PROVIDUS viedokļa. Par publikāciju saturu ir atbildīgi autori.