Analizējot Latvijas vēlmi pārņemt dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu ES, jāatzīst, ka šo jautājumu ieviešana tiesību aktos ir notikusi lielā steigā, jo izmaiņas norisinājušās, galvenokārt sākot ar 2004. gada martu, kad tika pieņemts liels skaits likumu labojumu, lai valsts tiesību sistēma atbilstu aquis communautaire (ES tiesībām) un tiktu īstenoti ES iestāšanās kritēriji. Pēc iestāšanās sarunu beigām process ir palēninājies. Šobrīd pret Latviju ir uzsākta pārkāpumu procedūra par ES direktīvas savlaicīgu nepārņemšanu. Līdz 2009.gada 25. augustam Latvijas valdībai bija jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu. ... Arī citās intervijās deputātu izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem tiek raksturota visai skarbi: „Viņi vienkārši bija pilnīgi neizglītoti šajos jautājumos un nemaz nesaprata, par ko ir runa!” ======== Līdztiesības jautājumi ir aktuāli - kaut vai ģimenēs, bērnu audzināšanā, biznesa vidē. Varu minēt visādus piemērus. Tomēr autore par problēmu rakstījusi tikai un vienīgi no birokrāta skatupunkta. Neviens, kurš nav līdztiesības jautājumu eksperts nesapratīs, par kādiem likumu labojumiem, "aquis communautaire", "ES direktīvu savlaicīgu nepārņemšanu" te vispār ir runa.
Varbūt vajag mazāk runāt NVO aktīvistu un eirobirokrātu žargonā, bet vairāk paskaidrot, kas Latvijā notiek ne tā kā vajag (vēlams - ne jau tikai likumdošanas procesa - t.i. ES direktīvu saskaņošanas jomā, bet gan reālajā dzīvē). Pamatot to visu ar kaut kādiem datiem, lai tās nav tikai anekdotiskas liecības un pavirši pētījumi. Un tad, kad visa sabiedrība būs šādi informēta par to, ko un kāpēc vajag - tad var "skarbi raksturot" deputātu izpratni.
Pagaidām šis materiāls saprašanu neveicina. Rakstā ir apspriestas nevis dzimumu līdztiesības problēmas, bet gan kaut kāds metalīmenis - dzimumu līdztiesības ekspertu un projektu bīdītāju problēmas. Kādēļ, lai man būtu svarīga nevalstiskā sektora projektu finansēšanas kārtība? Pamatojiet lūdzu, ko viņi labu dara, ko viņi varētu izdarīt vēl labāk, ja būtu lielāka ieinteresētība no valdības, sociālajiem partneriem, dažādiem finansējuma avotiem. Citādi pat parastam vēlētājam netop skaidrs, ko visas šīs organizācijas dara. Kur nu vēl deputātam!
Ieva
03.12.2009 21:15
Piekrītu, ka vidusmēra lasītājam autores valoda ir par sarežģītu un jomas nezinātājs nespēj uztvert ideju. Tomēr es ar interesi rakstu izlasīju, jo pati darbojos nevalstiskajā šajā jomā Talsu rajonā. Un patiesībā ne mata nav melots par valstsvīru attieksmi pret dzimumu līdztiesību, būtībā to var attiecināt uz visu nvo sektoru kopumā.
Jāatzīst, ka mani neizbrīna šie deputātu izteikumi un patiesībā ir ļoti skumji, jo ārpus Rīgas mēs varam izdarīt tik, cik spējam uzrakstīt projektus Eiropai. Vēl jo vairāk, jo aktīvie jaunieši aiziet prom uz pilsētām, līdz ar to jebkāda, ne tikai sieviešu diskriminācijas nvo aktivitāte, notiek viļņveidīgi - jaunieši iestājās, 3 gadus aktīvi darbojās un tad ir prom.
Nepiekrītu gan komentāram, ka materiāls saprašanu neveicina, tikai vēlreiz pierāda kādēļ mēs esam dižķibelē, ja neprofesionāļiem un no attiecīgās nozares pilnīgiem neprašām ļaujam vadīt valsti! Ja tie citāti, kas rakstā minēti ir taisnība, Rasnača kungam vajadzētu kaunēties! Ceru, ka šo portālu skatās arī tie, par kuriem šeit raksta, ieskaitot iepriekšminēto kungu, jo ir pamatīgs pamats kaunēties!
Viena lieta ar tādu provinciālismu ir izcelties neizglītotam cilvēkam, bet ne jau tautas vēlētam pārstāvim Saeimā!
Aleksis - Ievai
03.12.2009 22:49
>>> Jāatzīst, ka mani neizbrīna šie deputātu izteikumi un patiesībā ir ļoti skumji, jo ārpus Rīgas mēs varam izdarīt tik, cik spējam uzrakstīt projektus Eiropai. ===== Bet vai tas nav skumji? Ja mēs iedziļinātos sieviešu līdztiesības kustības vēsturē, tad redzētu, ka tagadējā Rietumeiropā un Amerikā šos projektus vismaz kustības pirmsākumos finansēja paši ieinteresētie cilvēki - vienkārši no privātiem ziedojumiem. Protams, var teikt, ka tas bija sen un mūsdienās tā vairs nav taisnība, jo ir visādi citi finansējuma avoti, ir Eiropas Savienība, utml.
Bet Latvijai pārlecot būtisku attīstības posmu pilsoniskās sabiedrības veidošanā, rodas visas augšminētās problēmas. Pat ja mūsu NVO aktivitātes ir vērstas visnotaļ vietējo iedzīvotāju un viņu vajadzību virzienā, bez līdzdalības nevar panākt nekādu atbildību un uzticēšanos no iedzīvotāju puses. Līdz šim vienīgās NVO organizācijas, kurām esmu ziedojis naudu ir "LgSC" - Latgales studentu centrs un "Latgolys Radeja" (Latgales radio). Un tas ir tikai tādēļ, ka viņi mērķtiecīgi radījuši par sevi adekvātu priekšstatu: ja mēs nerūpēsimies par latgalisko rakstu valodu un tradīcijām, tad neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Ko dara līdztiesības NVO Talsos? Nekādas sajēgas. Izsniedz mikrokredītus sieviešu biznesa vajadzībām? Taisa kaut kādus krīzes centrus? Izglīto sievietes par darba tiesībām, pašnodarbinātību un grāmatvedības niansēm? KO JŪS TUR DARĀT??? Linku vismaz ielieciet.
Ir spēkā S.Covey teiciens "No involvement = no commitment" (ja neesmu iesaistīts, man nav par to daļas). Cienījamie NVO cilvēki - mēs varētu palīdzēt ar ziedojumiem, ja Jūs skaidrotu, kas tiek darīts un kam tas vispār ir vajadzīgs. Skaidrotu neatlaidīgi, pacietīgi - informētu par to, kas tiek darīts, liktu iekšā Interneta linkus, komunicētu ar sabiedrību. Nevis sarunātos pāri "provinciāļu" un "neizglītotu cilvēku" galvām it kā no piektā stāva.
Deputātiem par to ir maza bēda - viņi tomēr dzīvo daudz sakārtotākā pasaulē un dzimumu līdztiesības problēmas vismaz paši savā līmenī jau ir atrisinājuši. Bet, ja ar viņiem pareizi komunicēs, tad arī viņi ieklausīsies. NVO cilvēkiem ir jāapgūst marketings un lobisms. Vai arī jāiztiek kā "grantēdājiem" un nav jāsūdzas par dzīvi (grantēdāji - personas un organizācijas, kuras pārtiek no ES grantu naudas).
Ieva
07.12.2009 14:48
Tev ir taisnība par kustības pirmssākumiem, bet nevalstiskais sektors jau kopš dibināšanas ir attīstījies uz pašiniciatīvu, bez valsts atbalsta, kas nav normāli. un runa ja neiet tikai par finansiālu atbalstu, bet par dialogu. Un to šis raksts, manuprāt, atspoguļo vienkārši lieliski - visiem, kam ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu, ir, piedodiet, nospļauties par to, kas notiek nvo, līdztiešībā un sabiedrības vienotības veicināšanā kā tādā.
Otrkārt, NVO ir reģionāli galvenokārt, līdz ar to ir normāli, ka es nezinu, kas ir Latgales studentu centrs un "Latgolys Radeja", jo NVO galvenā būtība ir palīdzība vietējiem iedzīvotājiem. Un tādēļ pašvaldības ir vajadzīgas un tām ir jābīda šī sektora attīstība. Savukārt ministriem un Saeima ar savu darbību ir jāattīsta dokumenti, kas tiek īstenoti!! Katrs, kurš ir strādājis NVo saprot, ka bez normālas politikas nevar attīstīt sabiedrības līdzdalību. Man šķiet pilnībā nepieņemami, kad cilvēki samierinās ar to, ka šie lēmumu pieņēmēji nedara to, ko uzraksta un citi, kā Tu uzskata, ka tas ir normāli un neko no viņiem nevar prasīt. Šī Latvijas sistēma - cilvēks palīdz cilvēkam, valdība ir, piedodiet, glupa, tādēļ nav ko vispār par viņiem domāt novedīs pie pilnīgas ignorances un demokrātijas izsīkuma!
Par kādu lobismu mēs te varam runāt, ja pēc sarunas nekas nenotiek un pat lielākās dzimumu līdztiešibas organizācijas kā Marta, nevar vairs galus savilkt kopā, tad par ko vispār ir runa.
Tas nav aicinājums uz barikādēm, bet tiešām ceru, ka kādam acis atvērsies un sapratīs, ka ir cilvēki, kas skatās un seko līdzi, kāda politika tiek veidota un kāda īstenota.
Par ziedojumiem un skaidrošanu - ja katram jāizskaidro, kādēļ nepieciešams, lai sieviete un vīrietis saņemtu vienlīdzīgu algu, kādēļ nepieciešams izskaust vardarbību ģimenē, no kuras cieš pārsvarā sievietes, te ar nvo ir par maz, vajag gan skolas, gan ģimenes, gan sabiedrībā pazīstamu cilvēku piemēru un paraugu, tad man neatliktu ne laika strādāt ar jauniešiem, ne vientuļajām mātēm. Un kādēļ tad, kā rakstā minēts, vajag izdot tos bukletus un evikt informācijas kampaņas, ja tās nesasniedz adresātu. problēma ir jārisina tās saknē, pašā tās risinājuma mehānismā, lai varētu attīstīties, nevis nīkuļot pārējais!
Aleksis
07.12.2009 16:21
Ieva: Par ziedojumiem un skaidrošanu - ja katram jāizskaidro, kādēļ nepieciešams, lai sieviete un vīrietis saņemtu vienlīdzīgu algu, kādēļ nepieciešams izskaust vardarbību ģimenē, no kuras cieš pārsvarā sievietes, te ar nvo ir par maz, vajag gan skolas, gan ģimenes, gan sabiedrībā pazīstamu cilvēku piemēru un paraugu, tad man neatliktu ne laika strādāt ar jauniešiem, ne vientuļajām mātēm. Nu jā. Bet kas cits atliek? Ir gan jāskaidro, gan arī jāveic derīgais darbs. Kā teiktu mans agrākais boss - ir vajadzīgas uzvaras gan "darba frontē", gan arī "pokazuhas frontē". Ar vienu pašu derīgo darbu nepietiek, jo tad neviens nedod finansējumu. Ar vienu pašu pokazuhu arī nepietiek, ja nav nekas derīgs izdarīts, jo tas arī ar laiku nāk gaismā. Vislabāk ir tad, ja darbs un pokazuha savstarpēji papildina viens otru. Piemēram, pokazuha - datu apkopošana, derīgais darbs - noteiktu lēmumu pieņemšana attiecībā uz šiem datiem.
Jums varētu būt ļoti labs stāstāmais gabals - lielāka sieviešu līdztiesība (kāda tā ir panākta ziemeļvalstīs) var pozitīvi atsaukties uz ģimenēm un dzimstību. T.i. ja abi vecāki līdzīgāk piedalās bērnu audzināšanā, tad ģimenē bērnu var būt nedaudz vairāk. Kādēļ Spānijā dzimstība ir 1.3 bērni vidēji sievietei, bet Norvēģijā - 1.8 bērni vidēji sievietei (summārais auglības koeficients)? Abās zemēs sievietes strādā algotu darbu (un Norvēģijā sievietes strādā pat vēl vairāk nekā Spānijā). Jo viena pelnītāja ģimenes neviena no šīm sabiedrībām nevar īsti labi atļauties. Un strādājošām sievietēm ir labāk, ja viņām mājās kāds palīdz.
Un lielāka dzimstība - tā ir arī lielāka atdeve no mūsu 2.līmeņa pensijas fondiem (kur aiziet veseli 2% no mūsu sociālajām iemaksām ;)). Varbūt kādam deputātam tas interesē. Nu ja neinteresē - tad jāatzīst, ka mūsu sabiedrībā pie varas ir egoisti, kuri nedomā visai tālredzīgi. Pat no visai racionālu apsvērumu viedokļa. Tad nekas cits neatkliek kā viņus izglītot.
Ieva: Un kādēļ tad, kā rakstā minēts, vajag izdot tos bukletus un evikt informācijas kampaņas, ja tās nesasniedz adresātu. Bet vai cilvēki (lēmumu pieņēmēji un arī visi citi) tiešām ir priecīgi par bukletiem? Protams, ir dažādi cilvēki un dažādas gaumes. Neesmu deputāts, bet man būtu lielāks prieks par analītisku informāciju. Ja ir reģionāli NVO, tad ir tik daudz jauku lietiņu, par kurām var informēt sabiedrību. Cik daudz Talsu novadā ir vecvecāku un citu ļaužu apgādībā atstātu bērnu (ko pieskata vecmāmiņas, kam viens vai abi vecāki strādā ārzemēs), cik ir tādu, kuri vispār neapmeklē skolu, cik daudz ir naudas grūtībās nonākušas ģimenes vai vientuļas sievietes, cik daudzas sievietes ir cietušas no vardarbības un kādi risinājumi tikuši lietoti. Protams, neviena NVO nevar zināt visu, bet var apkopot to statistiku, kas nonāk konkrētās NVO uzmanības lokā. Un tad cilvēki (pašvaldību darbinieki, Saeimas deputāti, vienkāršie ziedotāji) var tikt mudināti maksāt par PAKALPOJUMU. T.i. mūsu NVO apkopo tādus datus, kuri nevienai valsts organizācijai nerūp. Un tad par to var arī maksāt. Par bukletiem - diezin vai. Jo dažādas birokrātiskas institūcijas izdod bukletus. Bet buklets vēl negarantē to, ka autori visu ir kvalitatīvi sapratuši.
Man kā NVO nozari nezinošam cilvēkam varbūt nav taisnība par detaļām... bet deputātam taču ir pavisam citas intereses nekā vientuļajām mātēm! Kas vienam interesē un ir ļoti svarīgi, tas otram nerūp. Un arī otrādi. Tad sanāk tā, ka NVO ir jādarbojas vismaz divos virzienos: jāveido tilts - no deputātu izpratnes līdz iespējai strādāt ar reģionu cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas problēmas.
IM
14.12.2009 11:37
Politikas īstenošanā lauku reģionos īpaši liela loma ir NVO, kas „eiropeizācijas” laikā ir attīstījušās un cenšas veidot dialogu ar valsti, lai veicinātu politikas īstenošanu.
Eu , sorosieši , NVO nodarbojas ar politikas īstenošanu? Vai tad tā var? Vai tad polikas īstenošanai nav jātaisa partijas , kas tomēr darbojas pēc citiem juridiskiem principiem nekā NVO. Kāda tad starpība starp NVO un partiju ja abos gadījumos tiek īstenota politika. Kas tad mūsu valstī patiesībā īsteno politiku - partijas vai NVO?
IM
14.12.2009 11:55
jo NVO galvenā būtība ir palīdzība vietējiem iedzīvotājiem.
------------------------------------------
Tas jau būtu skaisti. Bet kā es saprotu tad līdz tam netiek un nekad arī netiks. Jo tas ir tāds pats pēdējais pasākums , vai nu arī tikai labs kā NVO pastāvēšanas aizbildinājums. Vispirms ir jābīda lielā politika , un tā kā to politiku nekad nevar un arī nevarēs līdz galam sabīdīt pa savējam , tad protams ka palīdzība vietējiem iedzīvotājiem arvien izpaliek. Tāda likuma apiešana ar līkumu jau vien iznāk , manuprāt.
