Var jau arī neko nenorādīt, taču pēc tam pieņemt tieši krievieti, tieši jaunu vai tieši ar pamatīgiem buferiem. Ir gan vēl viena problēma, par kuru vispār nerunā- tie ir cilvēki ar hroniskām slimībām, daļa no kuriem invaliditāti nav noformējuši- pie mūsu diženās veselības aprūpes cilvēks var nebūt strādātājs mēnešiem ilgi un skaidrs, ka tāds nevienam nav vajadzīgs. Un, lai gan nezinu, vai kāds sludinājumos raksta, ka meklē personu bez hroniskām slimībām, taču lietas būtību tas nemaina, jo, ja nepratīsi savu slimību noslēpt....
Ilzexxx
19.08.2009 10:54
Nu nekādīgi mums nesanāk normāls zelta vidusceļš Latvijā - vai nu darba ņēmēji kačā pravas un prasa nereālas algas un ir aroganti un uzpūtīgi un vēl arī slinki (kā pirms diviem gadiem), vai nu darba ņēmēji atkal sāk ņirgāties par cilvēkiem un prasīt neiespējamo par minimālo algu. No viena grāvja otrā!
Kalvis
19.08.2009 12:31
Jums ir tiesības neatbildēt par savu ģimenes stāvokli, grūtniecību, iepriekšējo sodāmību, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi, piederību politiskai partijai un citiem līdzīgiem jautājumiem. ======== Vairums šīs privātās informācijas tik tiešām neattiecas uz darba pienākumu veikšanu, bet - vai jautājums par iepriekšēju sodāmību nevarētu attiekties uz "paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam"? Ziņas par kriminālu (un dažos gadījumos arī administratīvu) sodāmību var būt visai būtiskas daudziem un dažādiem amatiem. Cilvēktiesībām nevajag arī krist otrā grāvī - lai nebūtu tā, ka pilsētas izpilddirektors vai galvenais arhitekts ir rūdīti korumpanti, bijušie pedofīli strādā bērnudārzos, zagļi par pārdevējiem, utml. Un neviens viņiem pat pajautāt neko nedrīkst.
Anti-diskriminācijas aktīvisti reizēm izdara sliktu pakalpojumu - ja darba sludinājumi tiek rakstīti "caur puķēm". Ir ļoti slikta IevaZ minētā situācija - ka tiek sagudroti visādi falši iemesli, kuru dēļ noraida kādu darba pretendentu un nepasaka viņam visu kā ir. Piemēram, darba devējs uzskata, ka ir nepieciešams kāds priekšnosacījums (piemēram, vajadzīga krievu valodas prasme), bet sludinājumā to nekur to starp prasībām neuzrāda (jo negrib būt diskriminējošs). Tad kāds no ārzemēm repatriējies latvietis, kurš ir kvalificēts būt teiksim par datortīklu administratoru, var burtiski no ādas līst ārā, sūtīt pieteikumus dažādiem uzņēmumiem Latvijā un viņam pieklājīgi atsaka vienā, otrā un trešajā vietā - turklāt "treknajos gados", kad darba vakanču bija pietiekami. Un kādu laiku neviens neko nesaprot (iekams netiek izmantots kaut kāds klusais "tenku telefons"). Un iemesls var izrādīties pavisam triviāls - tā pati krievu valodas neprasme. Labāk taču, ja cilvēks to skaidri zin - un nemaz netērē savu laiku, piesakoties tur, kur viņa kvalifikācija neatbilst.
Šis pēdējais piemērs nav hipotētisks - es vienu tādu datortīklu administratoru pazīstu un viņš šobrīd ļoti sekmīgi strādā mūsu uzņēmumā (kaut gan viņa darba meklējumu ceļš pirms tam bija visai ērkšķains).
Annele
19.08.2009 14:25
Attiecībā uz sodāmību - tā nav svarīga visur. Tomēr bērnudārzos, skolās, tiesās, prokuratūrās utt. pastāv cita kārtība - šīs iestādes var pieprasīt izziņu par personas sodāmību. Šeit vienkārši izvērtē, kura interešu aizsardzība ir svarīgāka. Tāpēc nevajag pārmest cilvēktiesībām kaut kādu pārspīlēšanu.
Attiecībā uz prasību norādīšanu sludinājumos. Nav jau strīds par to, ka var norādīt nepieciešamās valodas zināšanas, jo tas ir objektīvs kritērijs. Tāpat tiek norādīts, ka jāzin angļu valoda, ir jābūt noteiktam izglītības līmenim utt. Bet kāda gan kuplām krūtīm un fotogrāfijai ir saistība ar tiešajiem darba pienākumiem apkopējai vai diktorei? Tāpēc svarīgi ir tas, vai noteiktie kritēriji ir objektīvi pamatoti vai nē.
Savukārt autorei man būtu jautājums par to, ar kuru no darbiniekiem viņa runāja Tiesībsarga birojā un kurš viņai teica, ka šie jautājumie ir mazsvarīgi? Tas būtu ļoti interesanti.
Kalvis - Annele
19.08.2009 14:53
>>> Nav jau strīds par to, ka var norādīt nepieciešamās valodas zināšanas, jo tas ir objektīvs kritērijs. ======= Vidukļa apkārtmērs, dzimums, vecums, krūšu izmērs utml. arī visi ir objektīvi kritēriji. Un, protams, šādus "objektīvus kritērijus" kā krūšu lielumu izmantot par atlases kritēriju ir gluži bezgaumīgi, ja vien darba devējs nav Hooters of America, Inc. vai kas tamlīdzīgs. Te pilnībā pievienojos Annelei un arī raksta autorei.
Darba likumā ir runāts nevis par atlases kritērija objektivitāti un "izmērāmību", bet gan par to, ka nav labi tādi kritēriji, kuri "neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam". Atgriežamies pie krievu valodas: Ja darbs ir ārvalstu klientu apkalpošanā, tad krievu valoda, protams, "attiecas" un "ir saistīta ar piemērotību". Nedaudz interesantāk ir tad, ja darbs ir pamatos Latvijas iedzīvotāju apkalpošana - piemēram, vai veikalu pārdevējiem, frizieriem, u.c. jāmāk krievu valoda.
Un pavisam interesanti ar to pašu krievu valodu tad, ja cilvēks strādā Latvijas uzņēmuma iekšpusē (back-office) un ar klientiem nesaskaras vispār. Tīklu administratori ir tikai viens šāds piemērs. Vai arī šajā gadījumā uzņēmums var izdomāt, ka mūsu kolektīvs būs krievvalodīgs - un tādēļ ikvienam darbiniekam (arī tad, ja viņš komunicē tikai uzņēmuma iekšienē) būs jāprot krievu valoda?
Man nav gatavu atbilžu uz šiem jautājumiem. Bet tomēr uzskatu, ka ir no visiem viedokļiem labāk, ja šāda prasība tiek publiskota darba sludinājumā, nevis cītīgi noslēpta (it īpaši tikmēr, kamēr tā ir praksē bieži sastopama). Jautājums - kā veicināt uzņēmēju un potenciālo darbinieku uzticēšanos un atklātību šādos slidenos jautājumos?
Annele - Kalvis
19.08.2009 15:28
Būtībā krievu valodas zināšanas ir tādas pašas svešvalodas zināšanas kā jebkuras citas (izņemot dzimto valodu). Mums vienkārši vēsturiskās un politiskās situācijas dēļ ir tāda saasināta izpratne par šiem jautājumiem.
Bet interesanti kā ir citās valstīs, vai piemēram, Apvienotajā Karalistē pieprasa zināt kādu citu valodu, izņemot angļu, ja cilvēks nestrādā ar klientiem. Kā ir Zviedrijā, Francijā, itālijā un citās valstīs. No šādas perspektīvas domājot, iespējams, ka šajās valstīs ir pašsaprotami, ka katrs cilvēks māk tās valsts valodu, kurā dzīvo un, ja darbs nav saistīts ar klientu apkalpošanu, bet gan tikai uzņēmuma iekšējām lietām, nav obligāti jāzin vēl citas valodas.
Tomēr atkal no otras puses, manuprāt, tolerantā sabiedrībā tam nevajadzētu radīt problēmas.
Piekrītu, ka tas ir diskutabls jautājums.
Jeezy
19.08.2009 16:06
Svariigs, labs raksts!
Ods - Kalvis
19.08.2009 16:54
Paldies par komentāriem.
Par sodāmību - protams ir profesijas, kurās sodāmībai varētu būt būtiska nozīme un šajos gadījumos Darba likums neliedz šādu informāciju pieprasīt.
Par valodu prasmēm - ja konkrētas valodu prasmes ir objektīvi nepieciešamas konkrētā darba veikšanai, tad protams labi, ja darba devējs jau sludinājumā to ir norādījis. Tomēr ne vienmēr izvirzītās valodu prasības ir adekvātas. Tāpat svarīgi, lai līdzās norādītajai valodai neparādās tādas piebildes kā "dzimtās valodas līmenī", piem., latviešu/ krievu valodas zināšanas dzimtās valodas līmenī, jo tas automātiski no pretendentu loka izslēdz virkni cilvēku, kas nepieder noteiktai etniskai grupai.
Diskusiju vērts ir arī jautājums par izglītību - lasot darba sludinājumus, secināju, ka liela daļa darba devēju kā obligātu izvirza augstāko izglītību, pat profesijās, kur šādai prasībai nebūtu pamata. Vai tādējādi mēs nepazeminam augstākās izglītības nozīmi, jo augstākā izglītība pati par sevi nav darba kvalitātes un augstu darbasspēju garants?
Sigita Zankovska-Odiņa
Ods - Annele
19.08.2009 17:18
Ievērojot konfidencialitāti, konkrētā cilvēka vārdu neminēšu, jo runa jau ir nevis par konkrētiem darbiniekiem, bet par Tiesībsarga biroja darba metodēm un prioritātātēm. Domāju, ka Tiesībsarga biroja darbs būtu daudz pamanāmāks, ja līdzās sūdzību izskatīšanai, tiktu veiktas arī citas aktivitātes, piemēram, Tiesībsarga birojs varētu īstenot situācijas testēšanu (situation testing), kas ir nozīmīga diskriminācijas pierādīšanas metode.
Sigita Zankovska-Odiņa
agd
20.08.2009 11:07
Raksts atrauts no realitātes. Svarīgi, ka vēl vispār ir kāds, kas dod darbu, nodrošina cilvēkiem ienākumus. Nedomāju, ka kāds nopietni sūdzēsies šajos laikos par darba sludinājumu saturu.
@
20.08.2009 13:37
Visi šitie pseido aktīvisti, "tiesību" aizstāvji, mēģina attaisnot savu eksistenci ar nenozīmīgu problēmu risināšanu, jo laikā, kad augstskolu absolventi ir gatavi par vēdera tiesu slaucīt ielas, satraukties par korektu darba sludinājumu noformēšanu ir birokrātijas augstākā pilotāža!
Rakstā nebija pieminēts kaut vai tāds fakts, ka jebkurš ne-ierēdnis Latvijā tiek nekorekti terorizēts no n-tajām valsts iestādēm un te nu visi "tiesību" speciālisti var uzgavilēt, jo visi tiek ņemti priekšā pavisam vienlīdzīgi - vīrietis vai sieviete, krievs vai latvietis, visi ir potenciālie noziedzinieki, kuri jāuzrauga, jākontrolē, jāizspiež nauda un jānoved līdz nervu sabrukumam. Lūk tā ir "cilvēktiesību" un normatīvo aktu kulminācija! Visi vienlīdzīgi!
Annele
20.08.2009 16:41
Vienam tā var likties maznozīmīga problēma, bet citam atkal nē. Ja pašam nāktos saskarties ar šādu sludinājumu, cik pagodināts tad justos? Darba sludinājums ir tikai sākums darba attiecībām un tādā veidā tiek nepamatoti "atsijāti" cilvēki, kuri savādāk varētu pretendēt uz šo darbu.
Un nevajag runāt par pseido aktīvistiem un nievājoši uzrunāt par "tiesību" aizstāvjiem. Ja nebūtu cilvēktiesības, nebūtu arī Jūs.
stalins
20.08.2009 17:18
Skumji.Zemtekstā var saprast ,ka darbiniecei būs jāpilda arī pavisam citas funkcijas,ja norāda prasības piemēram figūrai un krūtīm.
Un kā lai jūtas sājā situācijā invalīdi?Pensionāri?
Raksts skar reālu ,nevis pseidoproblēmu.
agd - Annelei
21.08.2009 02:52
Katrs, protams, var izvēlēties tēmas, kurām veltīt uzmanību, taču, objektīvi aplūkojot darba tirgus situāciju Latvijā, šobrīd darba sludinājumu izpēte, lai konstatētu iespējamu diskrimināciju, ir lieka laika tērēšana, kas tiek atņemta patiesi nozīmīgām problēmām - kā, piemēram, darba vietu radīšanu ierobežojošo noteikumu atcelšana. Šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā rūpēties par to, lai tuvākā laikā Latvijā taptu desmitiem tūkstošu darba vietu un politkorekta "krūšu izmēru" izķeršana no sludinājumiem neko šī mērķa sasniegšanai nedod.
P.S. Starp citu, sludinājums par krūšu izmēru ir, protams, provokatīvs, taču vai tas tiešām ir diskriminējošs? Ņemot vērā to, ka sludinājumu ievietojusi TV stacija, kas meklē vadītāju konkrētas koncepcijas raidījumam. Vai tas nevarētu tikt uzskatīts par objektīvu nosacījumu darba pienākumu veikšanai? Galu galā TV stacijas mērķis ir pārdot šo produktu reklāmdevējiem un tirgus izpēte, ļoti iespējams, liecina, ka kuplkrūtainas vadītājas piesaista lielāku skatītāju interesi. Nothing personal, just business.
krupis
21.08.2009 19:46
Labai darbiniecei darba devējs varētu ielikt silikona pupus par savu naudu. Ja reiz apmācība uz darba devēja rēķina, kāpēc arī pupus neielikt?
