Un te jau sākas pirmās neskaidrības. Ja runas par cilvēktiesībām un cilvēktiesību pārkāpumiem ir pēc būtības subjektīvas lietas - sava veida NVO aktīvistu mākslinieciska vingrināšanās ar politiskiem epitetiem, metaforām un hiperbolām (pa ceļam kalpojot Krievijas un sazin vēl kādu ārvalstu interesēm), tad viss ir kārtībā. Mums ir dažādu žanru un tautību mākslinieki, kuri kopj šo lauciņu. Un visi pārmetumi cilvēktiesību sargiem ir nevietā - ja kādam nepatīk, lai veido pats savējo radošo apvienību, draudzi vai sektu. Lai sašķeļas daudzos novirzienos un kā teica senajā Ķīnā - lai uzplaukst 100 skolas un sacenšas 10000 zinātnieki!
Ja turpretī cilvēktiesības ir jēdziens ar konkrētu saturu (t.i. noteiktu pasaules praksē plaši atzītu un Latvijā ratificētu līgumu un citu juridisku risinājumu praktizēšana Latvijas tautas un iedzīvotāju interesēs) - tad nebūtu slikti vienoties par konkrētu cilvēktiesību izpratni. Mēs plašsaziņas līdzekļos neesam dzirdējuši VCB un Tiesībsarga vērtējumus par šo te "Latvijas cilvēktiesību komiteju", par to, vai Borisa Cileviča izteikumi cilvēktiesību sakarībā tiešām ir cilvēktiesības, vai kaut kas cits, u.c. Protams, tās pašas cilvēktiesības garantē visiem vārda brīvību. Bet atstāt pilnīgi bez ievērības šādas lietas nevar - ja vien cilvēktiesības pastāv objektīvi, nevis tikai subjektīva māksla un sektantisms.
Ekspertu un jēru klusēšana par "cilvēktiesību aizstāvju" Kotova un Cileviča izdarībām atstāj nelāgu iespaidu. Ne katrs cilvēks smalki nošķirs kur ir "komiteja" un kur ir "birojs" - vienīgais, ko viņš redz - ka cilvēktiesību aizsegā tiek neganti apmelota Latvijas valsts. Arī to, ka Līga Biksiniece-Martinova kā eksperte piedalījās "mērkaķu prāvā" pret avīzi DDD; šo prāvu pazaudē vienā instancē, tad to pārsūdz, tad atkal pazaudē... Prāva turklāt ar apšaubāmu mērķi - ierobežot preses brīvību (kaut arī brīžam muļķīgi pielietotu).
Šādu jociņu dēļ reputācija šīm iestādēm (gan VCB, gan LCK, gan Tiesībsarga birojam) pamazām nonākusi pamatīgos mīnusos. Lai gan vajadzētu būt otrādi - viņiem (kā jebkuriem tiesību sargātājiem) vajadzētu darboties pirmkārt ar morālās autoritātes spēku - jo represīvās iespējas nav nemaz tik lielas. Vai tagad būs autoritāte t.s. "Tiesībsarga arodbiedrības" biedriem, kuri tagad sataisījuši dumpi pret likumīgi ievēlēto tiesībsargu? Tas ir absurda teātris - cilvēkiem, kuri vēlas citiem palīdzēt, vajadzētu atturēties no intrigām un pēkšņiem "dunča dūrieniem mugurā" - piemēram nenosūtot savu naidīgo publisko vēstuļu kopiju tiesībsargam pašam un liekot viņam iepazīt šīs nesaskaņas no avīzēm. Pat ja viena pagale nedeg - ko darīt ar kantori, kura darbinieki paši sev šauj kājā un paši grauj savu reputāciju?
IM
29.07.2009 00:10
Vājš un vēl vājāks? Nu bet ja vieniem neder Balodis , otriem tikpat kategoriski neder Kārkliņa , nu ko tad labāku par Apsīti vispār var vēlēties. Kāpēc pūst un bārstīt tukšas ilūzijas. Manuprāt problēma nu galīgi nav tiesībsarga institūcijā , bet gan sabiedrības sašķeltībā. Škelšanās sabierībā , un attiecīgi intrigas tiesībsarga birojā un birojos. Tā teikt , varam dabūt tikai to ko esam pelnījuši. Ja gribam ko labāku un stiprāku , tad vispirms pašiem jānāk pie prāta un tas labais un stiprais ar savu uzvedību vai kā , jānopelna.
Cilvēktiesības nāk no likuma? A no kā nāk likums? Nu kaut kā negrinbētos gan lai kāds atkal sāktu vai tupinātu uzbāzties ar no likuma nākušām bet morālā ziņā amorālām cilvēktiesībām.
Krista B
29.07.2009 11:42
Lielisks un vajadzīgs raksts, paldies Dita! Ļoti precīzi pateikts par formu vs. saturu.
Man kā bijušajai VCB darbiniecei ilgi sāpēja sirds par to, kā ar nekompetenci, vienaldzību un cinismu var sagraut veiksmīgi darbojošos organizāciju, kuru starptautiskā sabiedrība kā reģionālu modeli un paraugu apbrīnoja vairākus gadus. Atceros šoku, kad pirms Brūvera pārapstiprināšanas runāju ar politiķiem, kuri tā arī pateica: šis amats nevienu neinteresē, tāpēc mums sūds vienalga, gan kas tur iesēžas, gan kas notiek ar šo organizāciju. Tad vienubrīd visi uzvedās kā akli ar VVF priekšgalā, plosoties par tēmu: mums taču BEIDZOT vajag ombudu ... tā it kā jau kopš 1995. gada LV institucionāli nebūtu kas daudz pilnvērtīgāks par ombudu, ko toreizējais ES paplašināšanās komisārs nosauca par "superombudsmeni" ... ļoti, ļoti skumjš stāsts.
Aleksis
29.07.2009 16:57
Tiem, kuri darbojas ar cilvēktiesībām ir jāmācās divas lietas - valsts interešu ņemšana vērā un spēja izteikties plašākai sabiedrībai saprotamā veidā. Un dažos gadījumos - pat spēja komunicēt savā starpā.
Vīzdegunība un ieciklēšanās uz savas ļaužu grupas specifisko (un dažubrīd pat juridiski-šizofrēnisko skatījumu uz lietām), piemēram, dīvainais paziņojums par valsts karogu izkāršanu vai negaidīti kategoriskā pieprasīšana, lai R.Apsītis iet prom no darba. No tādām fiksām idejām cilvēki nogurst - it īpaši ja tādas atgadās atkal un atkal. Es vēl nekā nesaku, ja ar to nodarbojas Tautas Partijas biedri - viņiem tāds vai citāds "Lagzdiņa sveiciens" ir firmas zīme. Bet ir skumji redzēt, ka pat neliels mazumiņš varas spēj analoģiski samaitāt pavisam cita veida cilvēkus, kuri darbojas pavisam citā līmenī.
Cienītie cilvēktiesību eksperti - mēģiniet pastāstīt par saviem nodomiem un mērķiem normālam cilvēkam saprotamā veidā; diskutējiet ar dažādiem cilvēkiem - arī skeptiķiem, nevis tikai ar "minoritāšu pārstāvjiem" un NVO eliti. Mēģiniet saprast, kādā kontekstā dzīvo Latvijas iedzīvotāju vairums. Rakstiet kaut kādus interesantus pārskatus par savu darbību - kaut vai tā, kā to dara Igaunijas slepenpolicija KaPo. Ja būs redzams, ka cilvēktiesības rada praktisku labumu, veicina Latvijas suverenitāti nevis to apdraud, tad cilvēku viedokļi pamazām kļūs draudzīgāki un iestādei būs morāli vieglāk strādāt. Kamēr šādas komunikācijas nebūs, tad šis VCB vai Tiesībsarga birojs vai jebkas cits pārvērtīsies par kārtējo atsvešinātās varas bastionu. Par tiem, kuri nolūkojas uz "mazo cilvēku" no nezkādiem augstumiem un laiku pa laikam nodarbojas ar demagoģiju vai sabiedrības tracināšanu.
Taupības režīma apstākļos tādus birojus noīsina - un pareizi vien ir. Dažreiz birokrātu kultūra ir "beyond repair" - vieglāk ir sākt no sākuma.
Policijas akadeemija
01.08.2009 13:26
labs, lielisks raksts un arii origjinaali komentaari. Tommer komenteetaajiem gribeetos jautaat, vai juus esat neeat galvu saspiedushi? Kaa gan neatkariiga kritika par cilveektiesiibu neeieveeroshanu var graut prestizhu? Taa ir valsts riiciiba kas grauj savu prestizhu paarkaapjot cilveektiesiibas. Piemmram, nesenaa praava Nikitovs pret Latviju Eiropas Cilvvektiesiibu tiesaa, (lieta par spiidzinaashanu policijas kantorii Jelgavaa) kas turklaat ir jau otraa shaada veida lieta. Tas tieshaam rada neizpratni par Apsiiti. Kaa var pasiivi pieljaut spiidzinaashanu 21 gadsimtaa? Nereagjeet un gaidiit kameer mums no aarpuses raada ar pirkstu?
Cita lieta protams ir jaurtaajums par homoseksualitaati un DDD praava, tas ir veertiibu jautaajums un varbuut ne svariigaakais ja vienlaikus valsts spiidzina savus pilsonjus?
Ir par ko satraukties.
JANIBAS
02.08.2009 00:57
Šā brīža situācijā vispār būtu lietderīgi pārdomāt iespēju par VCB likvidāciju. Cik tur īsti ir darbinieku, un kāda ir viņu darbības efektivitāte?
P.S. Likums nevar kalpot par pamattiesību avotu. Likumi ir grozāmi un maināmi, tie tikai parāda konkrētās sabiedrības tiesību izpratnes līmeni. Ja uzskatām, ka pamattiesības ir universālas, tad sekundārais (likumi) nevar kalpot par tā avotu.
ilona kronberga - autorei
03.08.2009 14:33
Paldies, Dita, par rakstu!
Domājams, ka notiekošais ap Tiesībsargu vairāk vai mazāk, bet tomēr ir skaidrs. Un te ir divas lietas: viena - dot vērtējumu situācijai (vai mēs gribam, lai tā notiek kā tagad?), ja nē, otra - kādu situācijas risinājumu mēs gribam (kādu mēs gribam situāciju, darbu TS?) Ja skatās uz šo notikumu folosofiski: notiekošais TS ir atspulgs tam, kas notiek sabiedrībā. Tiesībsargs ir vērtību glabātājs (principu īstenotājs). Ja vērtības ir apdraudētas vai nestabilas vai mums nav pašiem vairs pārliecības par tām - iestājas haoss, kas inficē visu. Tāpēc varu piekrist tam, ko rakstija JANIBAS, ka mūsu vērtības ir īstais Tiesībsarga sargājamais objekts - tas, kas jāsargā TIESĪBSARGAM. Likums savukārt ir kā vērtību (principu) "mētelītis". Viens no - X variantiem. Tāpēc arī viss valstī ir kārtībā tikai tad, ja tiesību normas atbilst iepriekš par vērtībām pieņemtiem tiesību principiem, izmantojot tos kā primāros tiesību avotus. Ja mēs klusējam brīdī, kad redzams, ka šīs vērtības tiek apšaubītas vai acīmredzami greizi interpretētas - mēs no tām atkāpjamies pat tad, ja tikai klusējam. Tāpēc Tiesībsargam ir jābūt ar lāpu kalna galā ikreizi, kad laukā ir stiprs vējš, lai cilvēki redz gaismu tuneļa galā pat tad, kad nekas par tās esamību vairs neliecina!
