| |  | |  | | | | | Internets NAV pašregulējoša sistēma - tur spēles noteikumus nosaka vai nu valsts birokrāti, vai arī (ja attiecīgu likumu pret bremzēšanu nav), tad paši pakalpojumu sniedzēji. Ir bijuši negatīvi piemēri, kad Interneta pakalpojumu piegādātājs (ISP) tīšām traucē trafiku, kuru piegādā konkurenti. Piemērs ir Comcast, kurš apzināti bremzēja BitTorrent failu apmaiņas sistēmas - sk. http://blog.wired.com/27bstroke6/2007/11/comcast-sued-ov.htm... . Ja šāda patvaļa netiks nekādi regulēta, tad Interneta lietotājiem var rasties grūtības brīvi lejuplādēt mūziku un filmas - ne jau visi var izvēlēties Interneta pakalpojumu sniedzēju.
Autoram ir taisnība, ka reizēm Interneta trafiku var būt efektīvi sadalīt dažāda ātruma joslās, lai nenotiktu tā, ka cilvēki nevar nosūtīt e-pastu vai izdarīt citas vienkāršas lietas tikai tādēļ, ka visu joslas platumu aizņem tie, kuri skatās video, vai spēlē spēles. Bet noteikumiem, pēc kuriem tas tiek darīts, būtu jābūt taisnīgiem pret visu veidu lietotājiem, un skaidri saprotamiem priekš visiem lietotājiem. (Šīs tehnoloģijas tiks izmantotas neatkarīgi no tā, kādi ir Eiropas Savienības likumi - tehniskos risinājumus, kas faktiski balstās uz to pašu algoritmu sk. Traffic Shaping; Priority Queueing; Token Buckets). Ja to dara normāli, tad lietotāji kopumā būs apmierināti - no šī jautājuma nav ko taisīt politiku. Servisa sniedzējam ir jāpanāk, lai lietotājiem būtu nodrošinātas šādas lietas:
(1) ātrs atbildes laiks priekš svarīgiem lietojumiem (e-pasts, u.c.),
(2) pēc iespējas netiktu traucēti lietojumi, kuri ir jūtīgi pret novēlošanos (latency) - t.i. lai varētu normāli skatīties video vai runāt pa Skype telefonu (bez tukšām pauzēm un pārtraukumiem).
(3) lietojumprogrammas, kuras ir ļoti prasīgas pret joslas platumu (bandwidth) netraucē citiem. Piemēram, failu apmaiņa, tiešsaistes videospēles nevar "pārņemt" visu joslu un sākt traucēt citu lietotāju normālu darbu. Šādiem joslas izmantotājiem vēlams noteikt maksimumu. Bet viena lieta ir noteikt saprātīgu maksimumu - pavisam cita lieta tīšām traucēt vai padarīt nelietojamu pat nakts stundās (kā to darīja Comcast, un pret ko iestājas ES likumdošana).
Autors, manuprāt, nepareizi izmanto jēdzienu Web 2.0. Tas nozīmē nevis lietojumus, kuri prasa augstu joslas platumu, bet gan noteikta veida Web vietnes mijiedarbības principus ar lietotāju (visi lietotāji ir potenciāli satura līdzveidotāji ar līdzīgām tiesībām). Piemēram, Vikipēdija ir tipisks Web 2.0 resurss, bet tā neprasa lielu joslas platumu. YouTube arī ir Web 2.0 resurss, kurš prasa lielu joslas platumu. Savukārt televīzijas skatīšanās Internetā prasa daudz joslas, bet tā NAV Web 2.0, jo lietotājam nav līdzdalības iespēju. Sk. http://www.oreillynet.com/pub/a/oreilly/tim/news/2005/09/30/... . |  | |
|
| |  | |  |
|
