V.Dombrovskis: Otrkārt, algu straujo pieaugumu varēja mazināt, ievedot viesstrādniekus no valstīm ārpus ES. Taču Latvijas politikas ksenofobiskā daba šo iespēju bloķēja. Kurš tad pie tā ir vainojams, ja ne mēs paši? ====== Kārtējais utopiskais plāns, kā galvassāpes ārstēt ar giljotīnu. Interesanti, kādēļ vainīga "ksenofobiskā daba", nevis "rasisti", "holokausta noliedzēji" vai "homofobi"? Viesstrādnieki turklāt Latvijā iebrauca (esot kādas 13000 uzturēšanās atļaujas izsniegtas) - un kāds ir galvenais efekts? Kapitāla aizplūšana uz ārvalstīm. (Savukārt latvieši, kas strādāja Īrijā vismaz kādu laiku veicināja ārvalstu valūtas ieplūšanu Latvijas ekonomikā, jo sūtīja naudu uz mājām un krāja iemaksas tiem pašiem nekustamajiem īpašumiem.)
Kā autors pats atzīst, algu pieaugumu noteica lētie kredīti un NĪ tirgus pārkaršana, tātad ir vairāki normāli veidi, kā to novērst. Piemēram, ieteikt bankām izsniegt kredītus tikai tad, ja tie nodrošināti ar ievērojamu pirmo iemaksu un legāliem ienākumiem - kā tas jau tagad tiek sekmīgi darīts. Otrkārt, var veidot dažāda veida uzkrājumus, prasīt bankām palielināt pamatkapitālu, utml.
Māris Brants
17.12.2008 00:09
Visai interesants ar, manuprāt, nepiemērotu nobeigumu.
Nu, kāds taisnīgums? Kapitālismam ir dabiski socializēt zaudējumus, bet privatizēt peļņu. Kapitālisms vispēr ir netaisnīgs savā būtībā - tas ir gan tā spēks, gan vājums. Tā kā te bija kaut kāda moralizēšana, kas nelikās analītiskas pieejas cienīga.
Un par to, ka varētu šīs krīzes rezultātā mainīties politiskā elite. Nu, pirmkārt, neesmu tik pārliecināts, ka tā arī notiks. Ja līdz Saeimas vēlēšanām sāksies augšupeja, tad esošā elite varēs iejāt baltā zirgā, no otrā plāna iznākot pirmajā un pagrūžot Godmani kā galveno grēkāzi malā. Savukārt, ja tiešām notiks nomaiņa, kādas garantijas, ka tie, kas nāks šo vietā tik būtiski atšķirsies?
Tas, kurš Gatis
17.12.2008 01:22
Nu man patika tā moralizēšanu par taisnīgumu un netaisnīgumu šīs krīzes apstākļos. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ pasaulē Marksa "Kapitāls" krīzes apstākļos piedzīvo kārtējo popularitātes vilni.
Es mazliet pafantazēšu un paspekulēšu par to, kas būtu, ja būtu un kam no tā labums atlēks.
Jāsāk ar to, ka šādas krīzes, pamatojoties uz taisnīguma principiem, var viegli izmantot, lai kapitālisma valstis pabīdītu tuvāk sociālismam. Sociālisma viens no trumpjiem ir tas, ka tas paredz, ka visi cilvēki strādā, bet kopējie resursi tiek sadalīti pēc spējām. Jo spējīgāks cilvēks, jo vairāk resursu viņš var pārvaldīt. Bet tas nenozīmē, ka šie resursi viņam pieder, tie joprojām pieder "visiem".
Un tagad iedomājieties situāciju - lielā kapitālistiskā ASV uzsāk jaunu sociālisma ēru - visi strādā atspērušies, bet bagāts neviens nekļūst. Tanī pat laikā pasaules bagātākās ģimenes, kuras varu un naudu sagrāba jau kapitālisma laikos, var netraucēti pārvaldīt šo sociālismu, piesavināties tā augļus, bez jebkādām raizēm, ka kāds varētu kļūs tikpat bagāts kā viņi. Bet kāda jēga no augļiem naudas veidā? Nekāda. Absolūta vara ir īstenā vērtība.
Iedomājieties situāciju vēl tālāk - EU un NAU ir mobilizētas vienā lielā sociālisma gigantā, kas ir mobilizēts glābt planētu no globālās sasilšanas, attīstot arī citus multimiljardus vērtus projektus nanotehnoloģijās, mākslīgajā intelektā, ideālā cilvēka radīšanai un cilvēka dzīves paildzināšanas projektiem. Visus šos milzīgos projektus vada un to prioritātes izraugās šo ietekmīgo ģimeņu galvas. Visus augļus no zinātnes sasniegumiem bauda viņu ģimenes.
Vai tad tā nebūtu ideālā pasaule, priekš ģimenēm, kam kapitālisms ir atnesis neierobežotas bagātības?
Andris
17.12.2008 01:23
Devalvācijas sekas nebūs patīkamas, taču ekonomikas atveseļošanās varētu notikt ātrāk, jo ieguvējas būs eksporta nozares.===== Zviedrijas un Dānijas bankas, šķiet, izdara likmi uz to, ka latu tomēr nedevalvēs (sk. http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/144403 ) - eiro tiks aizdoti, pretī saņemot latus. Var jau būt, ka autoram ir taisnība, toties Zviedrijas, Dānijas un Latvijas bankās darbojas dumji ļaudis, kas bez kādas vajadzības riskē ar pusmiljardu...
Lai kas arī nenotiktu, svarīgi ir saglabāt tautas solidaritāti un uzticēšanos valstij. Ja mūsu sabiedrotie un SVF kaut ko piedāvā, tad šie risinājumi ir nopietni jāapsver. Ja savukārt sāksim klausīties "draudzīgos padomdevējos no malas", tad jau nākamgad Rīgā saimniekos Krievijas ielikteņi - Rubiks&Co no Saskaņas Centra.
Tas, kurš Gatis
17.12.2008 01:28
Katrā ziņā manu iepriekš rakstīto nevajag ņemt nopietni, jo mūsu dzīves laikā tas diezin vai notiks.
Tas, kurš Gatis
17.12.2008 01:44
Komentējot devalvācijas sekas, varu tikai piebilst, ka pilnā nopietnībā ticu, ka Zviedrijas bankas no tā grib izvairīties par katru cenu. Pirmkārt jau tāpēc, ka bankrotētu parāk daudz cilvēki, kuri kredītus paņēma Eiro valūtā. Un tie būtu pamatīgi zaudējumi bankām un jūtams trieciens skandināvu pensiju fondos, banku reputācijai un vismaz dažu zviedru labklājībā (kad viņi vecumdienās gribēs saņemt pensijas).
Tāpēc arī Zviedrija aizdos Latvijai naudu. Tā ir vienīgā iespēja Zviedru bankām kontrolēt Lata stabilitāti. Zviedri labi apzinās, ka mūsu finanšu ministra apgalvojumi par to, ka Lats netiks devalvēts, nav ne plika santīma vērti un tādēļ paši arī nolēma rīkoties.
Ilzite
17.12.2008 11:04
Izcili labs raksts. Manuprāt, labākais, ko esmu lasījusi par šī brīža krīzi Latvijā. Paldies autoram!
I.I.
17.12.2008 13:24
Sliecos tomēr nepiekrist autora piesardzīgi izteiktajai versijai, ka lata devalvācija varētu veicināt straujāku ekonomikas augšupeju no recesijas stāvokļa. Kaut arī tas veicinātu eksporta nozari, negatīvās sekas būtu daudz plašākas. Turklāt - autors uzsver taisnīguma principu, bet šāda devalvācija būtu klajš nevienlīdzības paraugs, kad galvenokārt zaudētu vidusmēra mājsaimniecības, kā arī jau rakstā minētie pensionāri un mazturīgie.
Runājot par krīzes ietekmi uz politiskās elites nomaiņu. Es atturētos no optimistiskiem uzskatiem par nākamo vēlēšanu rezultātu. Diemžēl, kā liecina pieredze, "vidējais vēlētājs" savu izvēli balsta nevis uz racionāliem, pamatotiem kritērijiem, bet uz sajūtām, nojautu, kuri ir sliktie, kā arī reklāmu. Un nevajag pēdējo novērtēt par zemu. Partiju reitingi visstraujāk mainās īsi pirms vēlēšanām, kad tiek uzsāktas kārtējās reklāmas kampaņas. Un vēlēšanu rezultāts parasti ir tieši atkarīgs no reklāmu efektivitātes. Bez tam, kā jau iepriekš norādīja Māris Brants, aizvietotāji diez vai būs citādāki nekā šībrīža politiķi. Diemžēl vismaz pagaidām neredzu alternatīvu. Un JL tautas cerību par glābējiem savā laikā smagi iedragāja.
Avo
17.12.2008 13:53
Neesmu ekonomists, bet man kaut kā liekas, ka devalvējot latu, ekonomiskais trieciens vidusmēra iedzīvotājam būtu spēcīgāks, bet salīdzinoši īstermiņā. 2-4 gados uz eksporta un prātīgas nodokļu politikas rēķina ekonomika atveseļotos. Un lielākie zaudētāji būtu bankas. Tie, kas ņēma kredītus latos, izceltu galveno lozi. Toties tagad ar pieņemto stabilizācijas plānu, kad mums būs jāmaksā SVF aizņēmums, tas būs nopietns slogs daudzus gadus un ekonomika stagnēs.
ZoRRo
21.12.2008 16:50
"Taču jāsaka, ka visā šajā stāstā ir saskatāms arī kas pozitīvs. Pirmkārt, domāju, ka tā būs izcila mācība valstij."
Mācība būs, tas fakts. Tomēr vai "mācības" esamība automātiski garantē zināšanu esamību par to, kā nepieļaut kļūdas turpmāk? Pats autors jau tekstā visai precīzi norādīja uz problēmu ar zemo pētniecības kapacitāti, zemo ekonomiskās prognozēšanas kapacitāti valstī - acīmredzot, ne tikai pārvaldē, bet arī daļā (protams, ne visos) akadēmisko prātu, jo īpaši to, kuri savus grādus ekonomikā ieguvuši vēl pirms 90.tajiem gadiem un vēsā mierā turpina savu biznesu, piemēram, iekš LU EVF.
Tātad tagad mēs uz savas ādas būsim pārbaudījuši patiesību par to, ka ekonomika patiesi attīstās ciklveidīgi - neraugoties uz to, ka gan politiķi, gan daļa sabiedrības vairākus gadus nepiekāpīgi atteicās ticēt šim faktam, kaut arī tas ir viens no pirmajiem tematiem, ko apskata ekonomikas pamatu stundās vēl skolas līmenī. Bet vai tas patiesi nozīmē, ka mēs sāksim ticēt arī pārējiem - uz savas "ādas" vēl nepārbaudītiem - faktiem un likumsakarībām, ko tik bagātīgi piedāvā ekonomikas disciplīna - negaidot, kad šīs likumsakarības kļūst par valsts ekonomikas realitāti (negatīvā nozīmē)? Varbūt.
Problēma tikai tajā, ka Atis & Co diez vai vispār zina par šādām citām likumsakarībām. Jo varam jau prezumēt, ka LV valdība ir guvusi mācību un turpmāk apņemas sekot tai loģikai, ko piedāvā kaut vai vienkāršākās ekonomikas likumsakarības'- tēlaini sakot, apņemas izvēlēties "situācijai atbilstošāko pīrāga pildījumu". Bet lai šo apņemšanos izpildītu, vispirms vajag zināt, kāds ir piedāvājums - proti, kādi "pīrāga pildījumi" vispār ir iespējami. Tā ka nepietiks tikai ar to, ka nākamās vēlēšanas tiktu pavadītas uz "economy, stupid" viļņa, kā tas visticamāk, arī būs, piekrītu autoram. Vajadzēs atrast arī kādu, kurš saukli ne tikai izkliedz (tādu būs pietiekami daudz), bet arī snied atbildi. Un ja Klintons savā laikā spēja savākt sakarīgu ekonomistu komandu ap sevi, tad LV gadījumā, manuprāt, tas būs daudz grūtāk.
gulbis - aleksis
25.12.2008 23:54
Ja es būtu Kalvītis un man būtu jātaisnojas,kāpēc nebija radīts stabilizācijas fonds,tad es teiktu,ka treknajos gados bija diezgan liels dažādu sabiedrības daļu spiediens uz valdību,lai tā izdalītu nabadziņiem tā pavairāk naudiņas un šis spiediens bija kādam jāiztur.
x
30.12.2008 14:07
devalvaacija varbuut buutu kaut kaada alternatiiva un diskusijas veerta teema, ja kriize skartu tikai Latviju (vai atsevishkji tikai ES vai Krieviju). pie pieprasiijuma samazinaashanaas visos galvenajos exporta tirgos, kam domaata Latvijas eksportspeejas mehaaniska palielinaashana? tas buus taads pats ielaaps kaa pirms vairaakiem gadiem bija zemaakas izmaksas. taa vietaa jaamaina tautsaimnieciibas struktuura, zemniekus dzenot vaakt kopaa datorus utt. :)))
Jautājums
04.01.2009 17:44
Kā mēs te nonācām? Labs jautājums, bet atbilde? Vai tiešām ekonomisti spēj tikai šādu atbildi sniegt? Tad blakus valstīs nebija šādu kredītu? Tas varbūt attiecas uz būvniecības nozari, kas bija sačakarēta pilnīgi, bet iet runa par valsts bankrotu un aizņēmumu, bet ne kādas bankas vai uzņēmuma. Ja bankrotē uzņēmums par to maksā īpašnieks, bet ja valsts - tad visi iedzīvotāji. Bet te valdība, kas noved valsti bankrotā saka, ka viņa arī izvedīs to ārā ar jauniem kredītiem. Nu absurds! Un mēs visi tikai: jā , jā Godmaņa kungs, paldies jums!
Ja jau vadošo augstskolu ekonomisti nespēj atbildēt uz jautājumu kā mēs te nonācām, tad jāsaka, ka mūsu lietiņas ir pavisam sliktas.
..
05.01.2009 18:43
Jautaajums par 'algu samazinaasanu' vs. 'devalvaaciju' isteniibaa ir vienkaarsaaks nekaa daudzi iedomaajas. 2009. novembrii imports Latvijaa par 250 ml latiem paarsniedza exportu. Taatad uzturot patreizeeju dziives liimeni, Latvijai ik gadies no aarpasaules jaaiznjemas 12x250 ml lati. Diemzeel aarpasaule mums vairs neaizdo, jo Latvijas prediitkarte ir 'maxed out'.
EK un Zviedri mums veel kaadu briidi paliidzees, bet buutiibaa 2009. data laikaa Latvijai buus jaadabuu sabalanceeta tirdznieciibas bilance, t.i., exports=imports. Uzsvars seit ir uz to ka rezultaati ir jaapanaak ljoti driiz.
Kaadi ir varianti? Par exportu patreizeejaa situaacijaa var aizmirst... labi ja ar valsts mezu cirsanu to notureesim patreizeejaa liimenii. Taatad atliek imports. Un seit, nedaudz padomaajot, katrs sapratiis ka 'devalvaacija' ir efektiivaaka nekaa 'algu samazinaasana'.
Latvijas gaveno ekonomikas probleemu var izteikt sekojosjaa 1. klases teksta uzdevumaa: Sodien Janitim ir 20Ls, no kuriem 10 Ls vins teeree uz importa preceem. Kaa panaakt lai riit uz importa preceem Jaaniitis teereetu 5 Ls?
Godmanja atbilde: Tuuliit pat atnjemam Jaaniitim 10 ls (t.i., zemaakas algas) un tad importa preceem Jaaniitis riit teerees 5Ls no atlikusajiem 10Ls.
Cita atbilde: Padaram importa preces daargaakas, t.i., devalveejam latu tik daudz lai riit Jaaniitis tikai 5Ls no 20Ls teereetu uz importa preceem.
Sjis protams ir vienkaarsots piemers, bet tas labi atspoguljo galveno probleemu un labaako atrisinaajumu. Kritika par to ka devalvaacija novediis pie inflaacijas un sadaardzinaas razotaaju izmaksas ir sekundaara, ko importa cenas attieciibaa pret vieteejaam jebkuraa gadiijumaa kaaps un relatiivais importa pateerins kritiisies. Ja izmainjas ir nieciigas, tas vinekaarsji noziimee ka Lats buus vairaak jaadevalvee. Arii kritika par euro krediitiem ir sekundaara, jo atnjemot Jaaniitim 10Ls, vins tos krediitus taapat nevarees atdot.
cien. LR PREZIDENTA kungs ! Agri vai vēlu JUMS būs jāatzīst, ka LATVIJAS pāris desmit gadus ilgusī VADĪBA IR ARĪ EKONOMISKI BANKROTĒJUSI !!! Ekonomiskā krīze ir tikai katalizators katras pasaules valsts vadības lietderības koeficienta noteikšanai .Mūsu bērni un nedzimušie mazbērni nav devuši savu piekrišanu uz viņu kredītu rēķina turpināt uzturēt šīs nekompetentās VALDĪBAS EKSISTENCI !!! Aivars Zablackis
Dinara S
06.01.2009 14:03
Tiem,kuri spēlē politikas teātri tautas priekšā,valsts problēmas vienmēr būs "nothing special"!!!Domājiet,kāds no viņiem naktīs neguļ,uztraucoties:"Kas nu tagad būs ar nabaga tautu?" utt. Tās ir pilnīgas muļķības!Cilvēks jau no dabas domā tikai par sevi un ģimeni!Šajā gadījumā mūsu "varoņus" uztrauc tikai tas,kā ātrāk nodrošināties nākotnei un piepildīt savus bankas kontus ar mūsu nodokļu naudu!Cilvēks ar savu "attīstīto" smadzeni un vienlaicīgi muļķīgo rīcību lēnītēm iet uz iznīcību!
x - 05.01.2009 18:43
06.01.2009 17:15
tikai tas viss ir iislaiciigs pasaakums. aizmirstot par bankrotu vilni, sadaardzinaatiem resursiem, neuzticiibu vieteejai valuutai utt., ko gan ilgterminjaa dos devalvaacija? kaut vai videejaa terminjaa. gribeetos uzzinaat :)))
DaceA - Autoram
06.01.2009 22:45
Liels paldies par izcilo rakstu!!!
x - x - 05.01.2009 18:43
06.01.2009 23:02
Ko dos? Bet protams ka neko labu nedos. Bet Latvija patreiz tacu nevar izveeleeties starp devalvaaciju un 'neko nemainiit'. Devalvaacija ir jaasaliidzina ar reaalam alternatiicaam, nevis jaaskataas uz to kaa uz kaut kaadu absoluutu ljaunumu.
Kaa jau es rakstiiju, IIsterminjaa devalvaacija latvijai paliidzeetu bairaak nekaa patreizeejais 'stabilizaacijas plaans'.
Ilgterminjaa... arii algu samazinaasjana novediis pie bankrota villnja, reaalaa izteiksmee sadaardzinaas arii resursus (par mazaaku algu varees nopirkt mazaak benziinu un elektriibu). Ar 'stabilizaacijas plaanu' kriize buus ilgaaka nekaa ar devalvaaciju. Viens konkreets un tuuliiteejs 'labums' patreizeejam 'stabilizaacijas plaanam' gan ir - tas atljauj patreizeejiem valsts vadiitaajiem veel kaadu briidi notureeties pie varas...
Attieciibaa uz neuzticiibu valuutai, ja jau taisamies Eiro driiz ieviest, tad kaada noziima vai lats BIJA uzticama valuuta vai nee.
x - 06.01.2009 23:02
07.01.2009 09:29
"Bet Latvija patreiz tacu nevar izveeleeties starp devalvaaciju un 'neko nemainiit'." "Ilgterminjaa... arii algu samazinaasjana novediis pie bankrota villnja" "Ar 'stabilizaacijas plaanu' kriize buus ilgaaka nekaa ar devalvaaciju" ----------- nu nu :))))) Latvijas probleema nav maksaajumu bilancee, kas arvien tuvojas nullei, bet gan zemaa darba razhiigumaa. un to devalvaacija nu nekaadiigi neatrisinaas. kursa koridora paplashinaashanai buutu kaut kaada teoreetiska jeega, ja Latvijas buutiskaakajos aareejos tirgos nebuutu kriizes. tachu taa tur ir.
P.S. "'stabilizaacijas plaanam' gan ir - tas atljauj patreizeejiem valsts vadiitaajiem veel kaadu briidi notureeties pie varas..." --------- protams, protams. nebuutu briinums, ja to plaanpraatinju, kas pienjemtu leemumu par devalvaaciju, naakamajaa dienaa pateiciigie pilsonji-eiro krediitnjeemeeji un vienkaarshi iedziivotaaji vienkaarshi uzseedinaatu uz mieta ;)
