Labi, ka šajā rakstā tiek pieminēta pašvaldību nozīme. Pirmām kārtām arī pašvaldībā strādojošais ir ierēdnis, tikai atšķirība ir tāda, ka uz šo cilvēku attiecas nevis civillikums, bet gan parastais darba likums. Pieļauju, ka ja mēs izvērtetu dažādu Rigas domes iestāžu lietderibu, tad varētu atklat visnotaļ interesantas lietas. Galu galā pašvaldības tiek uzturētas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas vienkarša iedzīvotāja algā iecērt vislielāko robu.
Pozitīva tendence varētu būt novadu izveidošana, jo tā principā vajadzētu kristies amatpersonu skaitam, kas savu maiziti saņem no citu maksātajiem nodokļiem. Bet lielās pilsētas jeb valsts nozīmes pilsētas reformas laikā netiks tā reformētas tā kā mazās pašvaldības...beidzot arī tiks likvidētas rajonu padomes, jo tās savas funkcijas jau gadiem nespēj pildīt un sen jau prasās pāreja uz viena limeņa pašvaldibu, vai arī izveidot spēcigu otro līmeni. Tomēr rodas šaubas vai mēs šobrīd varam atļauties administrativi teritoriālo reformu, jo esam krīzē gluži kā visa cita pasaule. Bez tam nevaram zināt kā šī sistēma strādās un pirmie gadi var būt visnotaļ liela taustīsanās.
Un ļoti strauja valsts pārvaldē stradājošo samazināšana var ne tikai izraisīt bankrotu daudzām ģimenēm, bet arī iecirst labu robu gan sociālajā gan valsts budžetā, jo naksies izmaksat atlaišanas pabalstus kā arī bezdarbnieka pabalstus. Bez tam japiekrīt, ka dažas iestades ir tadu kā neaizskaramo lomā, jo izveidotas pēc politisko partiju kompromisa. Tā kā ierēdņu skaita samazināšana notiek arī tajās sfērāš, kur šie darbinieki ir reāli vajadzigi, bet partijām šīs iestādes nav tik principiāli svarīgas.
imants
08.10.2008 07:28
Par budžeta plāno deķīti,
jeb kā noteikt aldziņu kalpam...
Saimniekpaps Ivars mokās ar saimi (jeb Saeimu – kā īsti ir pareizi?) – bariņš liels, pabarot vajag, strādāt maitas tādi negrib... Kādreiz pats skaļi sludināja, ka darba vietu veidošana nav valdības uzdevums. Tagad to darba krēslu daudzumu, pēc cara Nepota piemēra, ir saražots tik, cik to var ierēdņu kabinetos sanest. ... un katrā krēslā konvertiņš ar pateicību jāliek. Nu izgrozies tu viens cilvēk – kuru pirkstu cirst, ja visi mīļi, visi sāp... ēst grib gan tautas kalpi, gan kalpu kalpi-ministriņi...
Kāds cits saimniekpaps savulaik sludināja, ka valsts ir jāvada kā uzņēmums. Tas ļoti patika valstī dzīvojošiem skolotājiem, mediķiem, pensionāriem un arī policistiem (kaut ar palika neskaidrs kāda velna pēc uzņēmumā vajadzīgi skolotāji-skolnieki, mediķi-slimnieki, pensionāri u.c. sociāli mazaizsargātie, policisti-pažarnieki un citi reketieri...) Nez kāpēc tagad tiem vairs tas nepatīk? Tagad iešot ielās taisnību meklēt. Bet protestē pa vienam, ierastajā rindas kārtībā. Nedod dievs vienam otru atbalstīt un vienā reizē uzstāties, tik vai tā taču visiem nepietiks.
Viena no Latvijas pārvaldes īpatnībām ir tā, ka ministrijas taisa ne pēc saimnieciskās vadības principiem, bet pēc valdošās koalīcijas stabilitātes principa. Tas nodrošina tautas kalpu krēslu stabilitāti.
Otra īpatnība – pie budžeta dalīšanas tikuši tie, kuri visu mūžu naudu tikai no budžeta saņēma, nekad tajā naudu nepienesot. Vienīgais ko šie šobrīd prot – budžeta naudu savam vai tuvinieka biznesam iedalīt. Un ņaud uz citu vaimanām – nu nav tās naudas budžetā...
Vai nav laiks tautas kalpu un, tautas kalpu, kalpu algu līmeni piesaistīt sasniegtajam tautsaimniecības rezultātam? Ja nu saimniekpaps izlemtos likvidēt darbību imitējušās ministrijas, sekretariātus un aģentūras..? Palikušajās ministrijās krietni samazinot uzblīdušos departamentus..? Arī Saeimā jau tas aparātiņš uzbliest pamazām , arī pašvaldībās... Ar vienveidīgu pamatojumu – optimizācija. Un algas stabilas, neatkarīgas no rezultāta.
Kuri tad ir tie, kuri vada Latvijas valsts, kā uzņēmuma, saimniecību? Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets, Satversmes un Augstākā un pārējās tiesas, prokuratūras sistēma, SABs-KNABs... Tas viss ir valsts varas un saimniecības pārvaldes institūcijas... Tad nu kuriem būtu jāatbild par to, ka inflācija Latvijā ir vairākārt lielāka par vidējo ES, kuras daļa mēs esam? Kā būtu ja šo darboņu algas piesaistītu šim rezultātam?
Samazināt šobrīd esošās ministru, Saeimas deputātu, augstāko ierēdņu algas par tik procentiem, par cik Latvijas gada inflācija ir lielāka par ES vidējo inflācijas līmeni. Katru gadu noteikt ministru algu pieaugumu par tik procentiem, par cik iepriekšējos divos gados samazinājusies inflācija valstī. Likvidēt jebkuras cita veida piemaksas pie valsts aparāta darbinieku algām.
2008. gada aprilī ES vidējā inflācija bija 3,6 %. Latvijā - 17,7 % …priekšlikums samazināt šiem algas uz 17,7 - 3,6 = 14.1 % un noņemt visas piemaksas un vadības līgumus. Pārskatīt šo normu reizi pusgadā - palielinoties inflācijai.
Ja saimniekpaps algu savā uzņēmumā maksātu no sava uzņēmuma budžeta, tad šāds priekšlikums tam noteikti patiktu. No nodokļu naudiņas var jau atļauties ko vairāk…
Imants Burvis
29158851
Andris
08.10.2008 07:30
Vai nepieciešami ir partiju pilnvarnieki namu pārvaldēs? Vai tādi ir arī citās ES valstīs?
linda.
08.10.2008 09:17
raksta beigās gaidīju konstruktīvu analīzi, risinājumus. tātad, uzskaite nav skaidra. Bet tomēr - tajos datos, ko mēs dzirdam, kas tajos ietilpst? kuri ierēdņi? kādas kategorijas? kādi konkrēti skaitļi būtu tie reālie? kāda konkrēti ir tā uzskaite ārvalstīs? jo man patiesībā tagad vēl mazāk kļuva skaidrs, vai ierēdņu skaitā būtu jābūt šiem minētajiem pilnvarniekiem, uz darba līguma nodarbinātajiem ministrijās, un citiem?
Owl
08.10.2008 09:44
"Tāpēc šobrīd akūti nepieciešams ir audits, lai tiktu skaidrībā, kas īsti notiek valsts pārvaldes saimniecībā. Taču ir arī jāatceras, ka audita veikšana maksās naudu." -
Auditu taču veic Valsts kontrole un tās ziņojumi nav rakstīti šauri organizatoriskajā perspektīvā. Jautājums, vai kāds ieklausās tajos.
daina
08.10.2008 13:33
beidzot kāds labs raksts par šo tēmu
Jānis Ozols - Owl
08.10.2008 16:00
domāju, ka šajā gadījumā domāts ir ārējais audits, kuru veic kāda auditorkompānija. Un ja tā ir puslīdz prestiža kompānija, tad tas tiešām maksā baigo naudu...
Owl - Jānis Ozols
09.10.2008 15:03
Iespējams. Tas būtu jau nodibināto tradīciju garā - ne tikai izveidot visdažādākās iestādes un aģentūras, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, bet vēl outsorsēt to funkcijas privātajam sektoram.
Gatis -> Owl
09.10.2008 18:58
Tas ir tiesa, ka VK veic svarīgu darbu un ka viņos negrib vispār ieklausīties. Bet ir otra lieta. VK spēj kontrolēt tikai tik daudz, cik viņu resursi un ekspertu zināšanas atļauj.
Lai saprastu cik efektīvi pašvaldību aģentūras un arī ministru prezidentam pakļautās ministrijas strādā ar Valsts Kontroles resursiem ir par maz. Tāpēc sliecos piekrist autorei, ka jāveic ir padziļināts audits ar padziļinātu analīzi. Un to var darīt tikai tiem, kam ir kompetence un skaidra izpratne par konkrēto iestādi un tās darbības specifiku. Savukārt šādu ekspertu atrašana nav viegla un ir dārga veiksmes gadījumā.
Un tomēr neskatoies uz to, ka auditori ir dārgi, ir nepieciešams saņemt dūšu un atmaskot krāpšanas shēmas ar to shēmotājiem pašvaldību un ministriju darbā. Esmu drošs, ka viens labs auditors ilgtermiņā var atmaksāties simtkārtīgi par labu nodokļu maksātājiem. Auditora alga atmaksātos ar to, ka šī sistēma pēc optimizācijas auditoru uzraudzībā taptu grūtāk korumpējama un lētāk ekspluatējama.
Tāpēc kopumā autorei piekrītu un jāatzīst, ka viņai ir izdevies ļoti kvalitatīvs un pamatots raksts.
