Tagad ir pienācis laiks nopietni pārdomāt demokrātijas paplašināšanu ārpus valsts institūcijām. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu, mazākais, rūpīgi izpētīt, vai no balsošanas izslēgtās grupas uzņēmumos, baznīcās un politiskajās partijās nav bijušas izslēgtas pilnīgi nepārliecinošu iemeslu dēļ.
Daudzos gadījumos arī pašlaik lielu uzņēmumu pastāvīgie darbinieki Rietumeiropā ir apveltīti ar dažādām tiesībām un privilēgjijām - garantijām pret nepamatotu atlaišanu, ar līdzdalību privātā pensiju fondā, utml. Daļa no šīm privilēgjijām (privātie pensiju fondi) ir paša uzņēmuma īpatnība, citus nosaka arodbiedrību vai likumdošanas īpatnības konkrētajā valstī.
Bet sekas tam mēdz būt diezgan nepatīkamas - tā kā ikviena jauna darbinieka pieņemšana darbā uzliek uzņēmumam dažnedažādas saistības, uzņēmums izvairās slēgt pilnvērtīgus darba līgumus, bet izvēlas pagaidu darbiniekus, subkontraktorus, kuru "darba devējs" formāli ir kaut kāda darbā iekārtošanas agjentūra. Piemēram, cilvēks strādā Lielbritānijā, Airbus vai Rolls-Roice lidmašīnu rūpnīcā ar relatīvi ilglaicīgu kontraktu, bet darba samaksas jautājumus risina caur Manpower un vēl pāris citiem starpniekiem. Nekādu sociālo garantiju (nerunājot par balsstiesībām savā faktiskajā darbavietā) viņam, protams, nav.
Manuprāt, izšķirošais ir darba tirgus elastības jautājums - vai cilvēks var viegli atrast un nomainīt darbu. Tad uzņēmumi nebaidās pieņemt darbiniekus un darbinieki nebaidās zaudēt darbu konkrētajā uzņēmumā. Ir ne mazums uzņēmumu, kuri jau tagad uzskata, ka darbiniekiem ir nepieciešama lielāka teikšana lēmumu pieņemšanā, un to var noorganizēt. Bet nav vajadzīgas nekādas valsts noteiktas obligātās "kolhoznieku pilnsapulces" tiesības - pretējā gadījumā uzņēmumi sāks sargāties no darbiniekiem, vai pirms stāšanās darbā pārbaudīs darbinieka politiskos uzskatus.
Par baznīcām - tas ir tas pats. Ir dažas protestantu draudzes, kurām ir liela iekšēja demokrātija (draudzes sapulce apstiprina sev mācītāju). Bet ir arī religjiskas konfesijas (katoļi, piemēram), kur viss notiek centralizēti. Mēgjināt kaut ko darīt citādi ātri vien nonāks pretrunā ar Baznīcas Kanonisko Tiesību kodeksu (Code of Canon Law). T.i. šādi reformētāji ātri nonāks Ķīnas kompartijas bosu pozīcijā, kuri jau tagad apstiprina amatā "oficiālās" katoļu baznīcas bīskapus :))
Jandžs
15.01.2008 21:14
Demokrātija ir tāds brīnišķīgs instruments--ar to var ielauzties jeb kurā istabā un aizbildināties, ka durvis bija vaļā, un jebkurā gadījumā ES valda 'brīvība'. Autoram drošs arguments, izņemot jebkurš uzņēmējs vai akcionārs ar steigu dibinās "ģimenes uzņēmumu", kur tēvs būs direktors, dēls būs izpilddirektors, mamma būs grāmatvede, meita būs sekretāre, un suns sargās durvis un ries tikko parādīsies darba meklētājs Axelis Gosseries. Lai veicas ar tādu "demokrātiju", bet ne ar manu naudu.
pajoliņš
16.01.2008 16:00
Laikam autoram piemirsies izdomāt kādu saprātīgu iemeslu, kādēļ kādam varētu gribēties ieguldīt savu naudu uzņēmumā, kurā balso arī steikholderi jeb, izsakoties normālā valodā, traki komunisti.
Bezvardis
17.01.2008 12:12
Arguments ir stipri 'garām', jo ignorē vienu lietu - attiecībā uz valsti balsstiesības tiek piešķirtas pilsoņiem, pamatojoties uz viedokli, ka valsts zināmā mērā ir šo pilsoņu kopuma korporatīvais īpašums. Arī attiecībā uz valsts politiku demokrātijā balsstiesības tiek piešķirtas noteiktam pilsoņu (atsevišķos gadījumos - pastāvīgo iedzīvotāju) kopumam nevis jebkuram, kurš varētu būt atbildīgs, ieinteresēts vai kompetents. Šajā gadījumā salīdzināt valsti ar privātu uzņēmumu ir nevietā.
Nav skaidrs arī, kāpēc autors izslēdz no savas argumentācijas klientus un citus interesentus (piemēram, partnerkompāniju īpašniekus (un pēc analoģijas - darbiniekus), kas arī varētu būt ieinteresēti kompānijas attīstībā).
Patiesībā es brīnos, ka šāds neloģisks raksts ir parādījies šajā portālā. Nevis tāpēc, ka šādu viedokli nevajadzētu paust, bet tāpēc, ka tas ir neloģisks un virspusējs. Kaut kādai kvalitātes kontrolei taču vajadzētu būt.
Jandža analoģija ar ģimeni arī ir vietā: kāpēc attiecībā uz, piemēram, kādas ģimenes budžeta izlietojumu, nevarētu piedalīties arī vietējās pašpārvaldes pārstāvji, kaimiņi vai sievas/vīra draudzenes un draugi vai arī santehniķis, ar ko ģimene noslēgusi ilgtermiņa sadarbības līgumu par trubu labošanu, turklāt šādu principu nostiprinot likumdošanā? Visiem minētajiem varētu pielāgot šī raksta autora argumentus.
Jans
22.01.2008 08:04
Mazliet veiksmes , reklāmas un demokrātija ir manā pusē. Ja vēl ir nauda, tad nekādu šaubu. Par demokrātiju ar saka, ka diemžēl pagaidām nekas labāks nev izgudrots. Polittehnoloģija, smadzeņu skalošana virza sabiedrisko domu vajadzīgajās sliedēs. Varat tērēt tinti, dzesēt vēderu, bet faktiski viss norit pēc iepriekš zināma scenārija.
